Ķīļa rēķini: „vaučeru” sistēmai 300 miljoni, planšetdatoriem – 20

 

“Vaučeru sistēmas” ieviešanai no valsts un pašvaldības kopumā nepieciešami aptuveni 300 miljoni latu, intervijā aģentūrai LETA sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt planšetdatoru nodrošināšanai skolēniem un viņu skolotājiem būtu nepieciešami ne vairāk kā 20 miljoni lati, aprēķinājis Ķīlis. Pieņemot, ka planšetdators maksā aptuveni 100 latu un pareizinot šo summu ar skolēnu skaitu, izriet, ka nepieciešami aptuveni 20 miljoni latu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, šajā mācību gadā skolas gaitas uzsākuši 202 413 skolēni.

“Protams, tas ir uz vairākiem gadiem. Ja salīdzinātu šo summu ar to, kas tiek tērēta par grāmatu iegādi, tad tā nav atšķirīga, nemaz neiedziļinoties tādās niansēs, ka planšetdatoru lietošana atrisina smago somu problēmu un mūsu bērnus XXI gadsimtam sagatavo daudz prātīgāk,” uzsver Ķīlis.

Ministrs neuzskata, ka jāiegādājas būtu dārgi planšetdatori, bet gan par saprātīgu cenu un pietiekami jaudīgi. Viņš kā piemēru min “Nexus” planšetdatoru, ko ASV var iegādāties par 199 dolāriem (aptuveni 103 latiem).

Ministrs norāda, ja izdosies pārliecināt valdību piešķirt līdzekļus planšetdatoru iegādei, tad pēc iespējas ātrāk tie nonāktu skolās. Viņš stāstīja, ka Cēsīs diezgan nopietni plānojot ieviest planšetdatoru lietošanu skolās. Ķīlis prognozē, ka no nākamā mācību gada skolas pašas jau sāks diezgan plaši izmantot planšetdatorus.

Ja neizdošoties pārliecināt valdību par nepieciešamību iegādāties planšetdatorus, tad ministrija kā alternatīvu šādu datoru iegādei paredzējusi naudu struktūrfondos no 2015.gada.

Par vaučeru sistēmas summu ministres teic, ka tā var nedaudz mainīties, „jo jāvērtē, kādā klašu grupā bērns mācās, kāds priekšmetu kopums šajā grupā ir, bet vidēji kopējās izmaksas varētu sasniegt 1500 latus uz vienu bērnu. Tad mēs šo vidējo ciparu sareizinām ar kopējo skolēnu skaitu – 200 000 -, un rezultātā sanāk, ka vaučeru sistēmai vajadzētu 300 miljonus latu. Piekrītu, tā ir milzīga summa, tomēr to sedz divas puses – valsts un pašvaldība,” sacīja Ķīlis.

Ministrs stāstīja, ka pie pašreizējā finansējuma sadalījuma mums ir trīs spēlētāji – valsts, pašvaldība un vecāki. Vaučers paredzētu, ka valsts un pašvaldības finansējums tiktu salikts kopā, kas būtu aptuveni 1500 lati, mazākā daļa ir vecāku ziņā, piemēram, nodrošināšana ar sporta apģērbu un citiem sīkumiem.

Ķīlis teica, ka atsevišķās skolās šo sistēmu vēlas ieviest jau no 2013.gada un ir valsts ģimnāzijas, kas piekritušas saņemt visu finansējumu, proti, valsts daļu vienā veidā, tajā iekļaujot algas, maksu par mācību līdzekļiem un visāda veida piemaksas. Šādā pilotprojektā varētu piedalīties vismaz 20 skolu.

“Tad varētu izmēģināt, kā skolas tiek galā, kā viņas spēs saimniekot, kad visa nauda tām pārskaitīta uzreiz. No valsts puses iebildumu šādam eksperimentam nebūtu, bet būtiski tagad ir saņemt pašvaldību piekrišanu, varbūt pēc vēlēšanām kāda no uzrunātajām pašvaldībām atsauksies, tādējādi skolai uzreiz pārskaitot arī savu daļu,” sacīja ministrs.

Jau ziņots, ka vaučera darba grupa ir veikusi detalizētus aprēķinus un vidējā summa, kas nepieciešama, lai bērni varētu mācīties skolā, ir no 1600 līdz 2200 latu. Šajā summā iekļauti gan valsts un pašvaldības līdzekļi, gan arī vecāku līdzdalība.

Ķīlis ir izteicies, ka “vaučeru sistēma” būtu īstais risinājums bezmaksas izglītības nodrošināšanai. Lai mainītu finansēšanas kārtību, viņaprāt, nepieciešams ieviest vaučeru jeb valsts un pašvaldības galvojumu, kurā ir apvienots izlīdzinātais finansējums.