Foto: Ieva Lūka, LETA
„Cieni sevi un citi tevi cienīs" (Konfūcijs)
Lai arī visiem labi zināma patiesība, ka parlaments ir sabiedrības spogulis un tas ir tieši tik labs vai slikts, kādu tauta ir pelnījusi, tomēr ir neliela cerība, ka, notīrot un uzspodrinot nošmulēto, puņķaino spoguli, var panākt pozitīvāku sabiedrības skatu, tajā ielūkojoties. Tādējādi dodot pavisam nelielu impulsu savstarpējas cieņas un tolerances veicināšanai arī visā Latvijas sabiedrībā.
Šā raksta mērķis (varbūt joprojām naivs) - atgādināt Saeimas deputātiem par nepieciešamību rūpēties ne tikai par savu personīgo vai savas partijas tēlu, bet reizē arī par Latvijas valsts parlamenta - valsts augstākās lēmējinstitūcijas - godu, reputāciju un atbildību. Te man jāatgādina arī pagājušajā ceturtdienā masveida bezatbildīgo atturēšanos no lēmuma pieņemšanas par veicamajiem grozījumiem Būvniecības likumā. Par atturēšanās balsojumos nozīmi iesaku iepazīties ar kolēģa Valda Liepiņa (Reformu partija) viedokli.
