CVK nesāks parakstu vākšanu par grozījumiem Pilsonības likumā

Pret likumprojekta tālāku virzību bija seši CVK locekļi, divi bija par, Cimdars atturas

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nesāks parakstu vākšanu par likumprojektu, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.  Iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem “nav pilnīgi izstrādāts”, ziņo LETA.

Likuma grozījumi neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.

CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja “Saskaņas centra” virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.

CVK vadītājs Arnis Cimdars pirms balsojuma paziņoja, ka uzskata, ka iesniegtais likumprojekts būtu jānodod tautas izvērtēšanai, tomēr balsojumā viņš atturējās.

Tagad CVK lēmumu desmit dienu laikā ir iespējams apstrīdēt administratīvajā tiesā.

CVK lēmums nevirzīt tālāk biedrības “Par vienlīdzīgām tiesībām” Pilsonības likuma grozījumus, kurus ar saviem parakstiem ir atbalstījuši vairāk nekā 12 000 pilsoņu, ir vēl viena plaisa Latvijas valsts pamatos, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (PCTVL). Viņa ir pārliecināta, ka CVK lēmums ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu, ka vara Latvijas Republikā pieder tautai.

Savukārt biedrības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvis Andrejs Tolmačevs teica, ka CVK lēmums tiks pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā. Tolmačevs apgalvoja, ka CVK negatīvais balsojums viņam nav bijis liels pārsteigums, jo CVK locekļi ir tikai politisko partiju ielikteņi. Īstās lēmējas, pēc Tolmačeva teiktā, bija Saeimas frakcijas.

Ar apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) saistītās kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.

CVK lēmums – bīstams?

Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece politoloģe Iveta Kažoka sacīja, ka šo lēmumu nevar novērtēt juridiski, jo tas, vai CVK bija tiesīga pieņemt šādu lēmumu, ir atkarīgs no CVK argumentiem. Vienlaikus Kažoka izteica nožēlu, ka pēc šāda lēmuma nebūs iespējas pārliecināties par iedzīvotāju viedokli “nepilsoņu referenduma” jautājumā. Pēc viņas domām, paraksti referendumam netiktu savākti un jautājums varētu pazust no dienaskārtības. Tikmēr pašreizējais CVK lēmums var radīt nelatviešos lielāku nepatiku vai dusmas. Kažoka arī norādīja, ka patlaban ir grūti paredzēt, vai jautājums par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem tiek noņemts no dienaskārtības, un nevar prognozēt, kas notiks tālāk.

CVK lēmumu par apkaunojošu, nožēlojamu un pat bīstamu uzskata sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kurš savā blogā internetā raksta: “Politiskajam klimatam mainoties, tie paši šķēršļi tiks likti ceļā pašu nacionālistu bīdītiem, patriotiskās jūtās balstītiem referendumiem, kuri tiks aizliegti, apgalvojot, ka likumprojekts nav pietiekoši detalizēti izstrādāts, ka trūkst kāda komata vai virsraksts nav skaists diezgan.”

Citās domās ir partiju apvienība “Vienotība”. CVK pieņemtais lēmums neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem ir izsvērts un pamatots, ņemot vērā arī virkni valsts institūciju un ekspertu sniegtu atzinumu, uzskata partija “Vienotība”. Partijas preses sekretāre Laila Timrota informē, ka partija jau iepriekš vērsusi uzmanību – parakstu vākšanai nodotais likumprojekts apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei.

Pēc “Vienotības” domām, minētie grozījumi uzskatāmi par acīm redzami neizstrādātiem, jo tajos ietvertās normas juridiski un tehniski nav iespējams integrēt mūsu valsts tiesību sistēmā, īpaši Pilsonības likumā. Tāpat partija norāda, ka Latvijai saistošās starptautisko paražu tiesību normas liedz uzspiest personām pilsonību bez viņu piekrišanas.

Atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb apmēram 150 000 vēlētāju.

Iepriekš CVK bija lūgusi atzinumus no dažādām institūcijām, lai gūtu pārliecību, vai iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu. Lielākā daļa institūciju ir sniegušas skeptisku viedokli par iespēju rīkot “nepilsoņu referendumu”. Vairākos atzinumos ir norādīts, ka iesniegtie likuma grozījumi nav atzīstami par pilnīgi izstrādātiem, kā to paredz Satversmes 78.pants.

Savu viedokli šajā jautājumā CVK ir sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) Valststiesību zinātņu katedra, LU JF Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes JF, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis.

Kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” koordinators Andrejs Tolmačevs aģentūrai LETA iepriekš pauda pārliecību, ka nav pamata, lai neizsludinātu parakstu vākšanas otro posmu.