“Doing Business” rezultāti: vai dzīvojam paralēlā pasaulē? • IR.lv

“Doing Business” rezultāti: vai dzīvojam paralēlā pasaulē?

12
Ekrānšāviņš no PB pētījuma "Doing Business 2013".
Lija Strašuna

Uzņēmējdarbības vide: Latvija ir priekšā Lietuvai un Polijai, bet atpaliek no Igaunijas un Ziemeļvalstīm

Jaunākie Pasaules Bankas “Doing Business” indeksa dati liecina, ka Latvija ir zaudējusi četras vietas un tagad atrodas 25.pozīcijā pasaulē pēc uzņēmējdarbības vides novērtējuma.

Jāsaka, ka arī kaimiņvalstu pozīcijas ir nedaudz pasliktinājušas – Lietuvai tagad ir 27.vieta (iepriekšējā gadā – 26.vieta). Pēc kļūdas labošanas iepriekšēja gada rezultātos (pēc jaunākajiem datiem – 19.vieta) arī Igaunija ir zaudējusi divas pozīcijas un tagad atrodas 21.vietā. Tātad uzņēmējdarbības veikšanas ziņā joprojām esam labāki par Lietuvu, bet atpaliekam no Igaunijas.

Baltijas jūras reģionā Latvija joprojām atpaliek no Ziemeļvalstīm un Vācijas, tomēr ir priekšā Polijai un Krievijai.

Protams, šie rezultāti vēl neņem vērā dažas ieplānotās reformas, jo tie iekļauj datus līdz 2011.gada beigām. Tomēr tik un tā “Doing Business” norāda uz nepieciešamību padziļināt reformas.

Pēc šā novērtējuma vislielākie uzlabojumi ir nepieciešami par būvniecības atļaujām – jāmazina procedūru skaits un attiecīgi arī nepieciešamais laiks un resursi, lai tās izpildītu. Šajā ziņā Latvija Baltijas valstu vidū izskatās vissliktāk. Ir nepieciešams pilnveidot arī pieslēgumu elektroenerģijai – procedūras, lai pieslēgtos elektroenerģijai, Latvijas uzņēmumiem laika ziņā ir līdzīgas ar Lietuvu un Igauniju, tomēr tās ir daudz dārgākas.

Zīmīgi, ka vislielākais uzlabojums pēdējā gada laikā Latvijai ir bijis nodokļu jomā (par 10 pozīcijām).

Turklāt Latvija šajā ziņā ir apsteigusi Lietuvu un tagad ir 52.vietā pasaulē (Lietuva – 60.vietā, Igaunija – 50.vietā). Tas gan galvenokārt parāda tikai to, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši zems. Taču šis indekss neņem vērā tādas problēmas kā nevienlīdzība un izvairīšanās no nodokļiem.

Pētot dažādu indeksu rezultātus, vienmēr jāatceras, ka tie parasti ir ļoti šauri un specifiski indikatori (tai skaitā arī “Doing Business”), kas parāda tikai vienu no daudziem konkurētspēju veidojošiem faktoriem.

Vai dzīvojam paralēlā pasaulē?

Pasaules Bankas ziņojumā par “Doing Business” rezultātiem šoreiz tika iekļauta arī neliela sadaļa par Latvijas veiksmes stāstu reformu īstenošanā pēdējā desmitgadē. Autori apraksta (un uzslavē) veiktās reformas, jo īpaši pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī tiekot galā ar 2008.-2009.gada krīzi. Piemēram, autori atzīmē Latvijas „augstas kvalitātes tehnokrātisko birokrātiju” un „uz reformām orientētus ierēdņus”.

Taču pēdējā laikā ministru virzītās un plaši diskutētās reformas diemžēl netiek uz priekšu tik ātri kā gribētos, jo par tām ir grūti vienoties gan politiski, gan arī ar visām iesaistītajām pusēm.

Latvijā pēdējā desmitgadē uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un tādējādi arī ekonomikas spēcināšanā tiešām ir panākts liels progress. Tomēr autoru slavējošais vērtējums daudzos gadījumos diemžēl drīzāk liekas utopisks. Spriežot pēc tā, ka “Doing Business” aprēķinos Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām skaitās 2,2 miljoni (nevis divi miljoni, ko uzrādīja tautas skaitīšana un kas ir zināms jau labu laiku), autoru zināšanas par to, kas notiek Latvijā, ir visai nosacītas.

Mūsu politiķiem priekšā vēl ir daudz darba, lai panāktu pieteikto ekonomikas izrāvienu un saglabātu 5% ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā. Tikai veicot reformas, kas palielina produktivitāti un uzlabo valsts konkurētspēju, ir iespējams krietni samazināt ienākumu plaisu ar citām ES attīstītākajām valstīm. Turklāt nedrīkst aizmirst arī par demogrāfijas un nevienlīdzības problēmu risināšanu.

Autore ir Swedbank vecākā ekonomiste

 

Komentāri (12)

Gaisma; Enģelis 24.10.2012. 16.27

Nezinu kā ar paralēlajām pasaulēm, bet ar nākamgadu mēģināšu atgriezties brīvajā peldējuma un strādāt pats sev;) Vismaz teorētiski valsts šo procesu ir veicinājusi. Praksē – tad jau manīs!

+2
0
Atbildēt

0

Andris 24.10.2012. 14.37

Es arī nesapratu virsrakstu, laikam tas bija domāts tikai uzmabības piesaistīšanai.
Kas atteicas uz iedzīvotāju skaitu – no kurienes autore ir rāvusi 2 miljonus tautas skaitīšanā? Latvijas Wiki ir rakstīts, ka tautas skaitīšanā 2011. uzrādīja 2,070 mil., bet pēc PMLP datiem uz 01.01.2012 Latvijā dzīvoja 2.217 miljoni. http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvija

+2
-1
Atbildēt

3

    Andis > Andris 24.10.2012. 21.42

    PMLP dati = deklarētie iedzīvotāji. CSP tautas skaitīšanas dati = faktiski saskaitītie cilvēki. Šobrīd un vēl pāris gadus pēc skaitīšanas ieteiktu vairāk paļauties uz CSP datiem.
    Pie kam ir taču publicēti arī CSP dati par 2012.gadu = 2 041 763. Noapaļojot – 2 miljoni.
    http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-datubaze-30028.html

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 24.10.2012. 21.55

    Gati, autore rakstīja tieši par tautas skaitīšanu (“…nevis divi miljoni, ko uzrādīja tautas skaitīšana”). CSB saka, ka tautas skaitīšana uzrādīa 2.074.605 (http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html). Ja autorei patīk noapaļot līdz miljona desmitdaļai, tad pēc vispārpieņemtiem principiem 2,075 noapaļojas uz 2,1, nevis 2,0.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andis > Andris 25.10.2012. 10.16

    Nu, tad jāpiekrīt, ka žurnāliste ir sabiezinājusi krāsas ar krāšņākiem cipariem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lailabidzane 24.10.2012. 14.23

.
Kas tad īsti ir domāts ar tām paralēlajām pasaulēm?

Nevarētu taču būt, ka vien neinformētība par 2 vai 2,2 miljoniem…

Vai tas, ka ierēdņu slavēšana nav novedusi pie reitingu kāpuma, bet uzrādīts tiek kritums?

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu