Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
LU profesors Māris Kļaviņš zina stāstīt, ka kādreiz Latvijā jau Jāņos ēda no jaunajiem graudiem ceptu maizi, bet nākotnē klimata dēļ var iznīkt skujkoku meži
Šādu sarunu pamudināja ziņas, kas pašreizējos klimata procesus raksturoja ar vairākiem «vis-». Ziemeļu ledus okeānā ar ledu klātā platība šovasar ir bijusi vismazākā novērojumu vēsturē, Grenlandes ledāji kusuši visstraujāk. Vēl labā atmiņā ir Latvijas jūlija dienas ar gaisa temperatūru +16 grādi un augusts, kuru Latvijas Meteoroloģijas centrs nodēvēja par visaukstāko 21.gadsimtā. Kāpēc tik daudz īpašības vārdu vispārākajā pakāpē?
Lai gūtu skaidrojumu, dodos uz LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti. Lai nokļūtu pie vides zinātnes nodaļas vadītāja Māra Kļaviņa, jāiziet cauri laboratorijai ar mērtraukiem pilniem plauktiem, arī profesora šaurais kambarītis ir īsti profesorīgs - līdz malām piestūķēts ar grāmatām un papīriem. Aizņemtības dēļ Kļaviņš pusdienu piedāvājumu noraida, taču beigās stāstnieks tomēr iekrīt aizvien dziļāk profesionālajā azartā.
