Katrīna Ošleja
Jau daudzus gadus strādāju personāla atlases jomā, un cilvēki man bieži lūdz, lai padalos ar kādām brīnumtehnikām, kas izvilinātu no kandidātiem to, ko viņi cenšas noslēpt.
Šo gadu laikā esmu nonākusi pie slēdziena, ka pārāk lielu uzmanību cenšamies vērst uz ārpusi - kandidātiem un novērtēšanas metodēm, kaut patiesībā uzmanība būtu jāvērš uz iekšpusi - saviem aizspriedumiem, spēcīgo un vājo pušu atpazīšanu.
Esmu novērojusi, ka ir trīs veidi, kādos vadītāji pārsvarā izvēlas darbinieku.
Pirmie izvēlas darbiniekus no pozīcijas «es esmu visgudrākais un prasmīgākais». Viņa uzņēmumā strādā cilvēki, kuri ir vājāki par vadītāju. Viņi ir jāmāca, jāvada, jākontrolē, un vadītājs nekad nav apmierināts ar viņiem - neviens neko nejēdz, un galu galā viss jādara pašam. Tādā organizācijā cilvēki neattīstās, jo vadītājs viņiem nedod tādu iespēju un netic viņu potenciālam.
