«Kad aicina atvadīties un ņemt ziedus, latvieši stāv un skatās cits uz citu. Krievi iet pēc pirmā uzaicinājuma,» novērojis Imants Dācis, kurš vada bēres.
Trīsdesmit piecus gadus Imants bija Latvijas TV programmu pults režisors un laida ēterā raidījumus, piespiežot pogu. 25 gadus viņš vada bēru ceremonijas un spiež pogu, kas nolaiž lejup zārku uz kremēšanu
Pēc izglītības Imants ir režisors, mācījies pie režisores Lūcijas Ņefedovas, vadījis Slokas un Lapmežciema dramatiskos kolektīvus. Pēcāk strādājis televīzijā, pieredzējis barikādes. «Tas bija ļoti trauksmains, bet arī skaists laiks. Vienotība un apņemšanās strādāt, lai vai kas notiktu. Kad omonieši ieņēma televīzijas ēku, TV aparatūru noslēpa kāda krieviete. Bailes bija tikai par savējiem, kas mājās. Pašiem ne.» Tolaik televīzijai bijis cits spēks - ja sastrādāto šmuci parādīja televīzijā, tad vainīgo atlaida. «Tagad ir tā: parādīja televīzijā? Nu un? Būs citas ziņas, šīs aizmirsīsies.»
