Šišons vairs nevar klusēt par KM strausa politiku

Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents pieprasa novērtēt un atbilstoši atalgot orķestri

Diriģents Karels Marks Šisons izteicis publisku brīdinājumu kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, aicinot novērtēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) paveikto un izbeidzot neskaidrību par orķestra nākotni.

Šišons intervijā laikrakstam “Diena” piektdien stāsta par sarežģīto, faktiski bezbudžeta situāciju, kādā strādā LNSO, kas viņa vadībā iznācis no mākslinieciskās krīzes. Šajā situācijā, kad orķestra mūziķu izaugsmi apliecina ne tikai pašmāju skatītāju mīlestība, bet arī ārzemju koncertu recenzijas, “paradoksāli – orķestra mūziķiem krasi (par 40% un vairāk) samazināja algas, tomēr viņi spēlēja ar simtprocentīgu atdevi”, stāsta Šišons.

Diriģents uzskata, ka galvenais ir satikties un izskaidrot, kāpēc tāda attieksme pret LNSO, valsts galveno orķestri. “Nesaku, ka LNSO vajag miljonu un citiem orķestriem – neko. Manuprāt, problēmas sakne ir tā, ka ministrijai trūkst spēju un kompetences pamanīt un izprast atšķirību. Vai nu viņus tas neinteresē,” saka Šišons.

Orķestrim nevajag miljonus, intervijā vairākkārt uzsver Šišons, taču ir nepieciešami līdzekļi mūzikas instrument iegādei un remontam, nepieciešama nauda mārketingam un reklāmai.

“Šis nav jautājums par to, kura ir pati galvenā vai labākā kultūras institūcija Latvijā. Taču ir jāsaprot, ka piecu valsts finansēto orķestru kontekstā ir tikai viens Nacionālais simfoniskais orķestris,” saka diriģents un teic, lai šaubu māktie ierēdņi pieaicina ekspertus, kas šo orķestru līmeni novērtēs – viņam par labāko šaubu nav.

Diriģents uz sarunu aicinājis kultūras ministri Ēlerti, kura viņu uzklausījusi un solījusi risināt situāciju. Taču nekas tālāk nav noticis. “Vajadzēja vismaz tikties un izskaidrot, kāpēc tā noticis,” saka diriģents. Pēc tā viņš “vairs nespēj viņu [Ēlerti] uztvert nopietni”.

Lai risinātu LNSO problēmas, Šišons vēlējies tikties ne tikai ar ministri, bet arī citiem Kultūras ministrijas ierēdņiem, taču “acīmredzot viņi ir ārkārtīgi aizņemti, bet es te laikam tikai garlaikojos…”, nosaka Šišons.

Tagad viņš ir spara pilns rīkoties un cer uz jauno kultūras ministri: “Es nebaidos un, ja par ko iestājos, novedīšu līdz galam.” Lai atrisinātu problēmu, darbības nebūšot patīkamas, taču Šišons cer, ka tik tālu situācija neaizies.

Jau ziņots, ka līgums ar pazīstamo diriģentu beidzas 2012.gada pavasarī un ministrija nav pozitīvi atbildējusi arī par to, vai pagarinās līgumu, nemaz nerunājot par diriģenta algas paaugstināšanu.

Šišons intervijā norāda, ka 2012.gada martā beigsies arī orķestra direktores Ilzes Paideres-Staķes līgums, un LNSO palikt bez mākslinieciskā vadītāja, kā arī bez spēcīga direktora nozīmētu mākslinieciskā līmeņa krišanos.

Ēlerte noraida pārmetumus

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”) šos pārmetumus noliedz. “Tā nav taisnība. Mēs esam tikušies, viņš ir bijis Kultūras ministrijā katru reizi, kad viņš vai [LNSO valdes locekle] Ilze Paidere-Staķe ir gribējuši tikties. Lai viņš pasaka tā cilvēka vārdu. Jo tas, ka viņš runā par finansējumu kultūras nozarei un tā nepietiekamību, ir tikai un vienīgi atbalstāmi – par to tiešām ir jāuztraucas,” sacīja Ēlerte.

Viņa arī paudusi viedokli, ka LNSO ir brīnišķīgs kolektīvs, tomēr tāds nav vienīgais – vēl lielāki panākumi ir Radio korim un Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, arī Latvijas Nacionālā opera ir profesionālā zenītā. Tādēļ nebūtu godīgi radīt kādus ekskluzīvus, ar citiem kolektīviem nesalīdzināmus noteikumus, raksta BNS.

LNSO valdes locekle Ilze Paidere-Staķe uzsvēra, ka orķestris Šišona vadībā izaudzis par pilnīgi cita līmeņa kolektīvu, taču katastrofāli trūkst naudas daudzās pozīcijās, ne tikai attiecībā uz galveno diriģentu.

Pēdējo četru gadu laikā LNSO gada budžets sarucis gandrīz uz pusi – no 1,69 miljoniem līdz 936 tūkstošiem latu gadā. Orķestra mūziķu vidējā alga ir 350 latu pēc nodokļa nomaksas, katrs darbinieks mēnesī spiests izņemt divas bezalgas atvaļinājuma dienas. Instrumenti ir novecojuši un naudas trūkst pat elementārai apkopei, vēsta raidījums.

“Ir sajūta, ka ir orķestris – ir problēma, nav orķestra – nav problēmas,” atzina Paidere-Staķe.