Mūžībā aizgājis aktieris Romualds Ancāns

Aktieris atmiņā paliks ar lieliskām raksturlomām ne tikai teātrī, bet arī vairākās režisora Jāņa Streiča filmās

Ceturtdienas naktī Linezera klīnikā 67 gadu vecumā miris izcilais latviešu aktieris Romualds Ancāns (1944-2011).

Aktieris Romualds Ancāns mūžībā aizgājis pēc īsas, bet ļaunas slimības Linezera klīnikā, portālu “Kasjauns.lv” informējis kinorežisors Jānis Streičs.

Romualds Ancāns dzimis 1944. gada 1. aprīlī Līvānu pagasta Staros. Aktieris 1970. gadā absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti. Kopš 1973. gada viņš bija Dailes teātra aktieris, piedalījies Neatkarīgā teātra “Skatuve” izrādēs, filmējies aptuveni 50 filmās.

Romualds Ancāns skatītāju atmiņā paliks kā režisora Jāņa Streiča aktieris, spilgti  atveidojot raksturlomas viņa režisētajās filmās „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Cilvēka bērns”, „Rūdolfa mantojums”, kā arī filmās„Rīgas sargi” un daudzās citās.

„Viens no sava kursa interesantākajiem studentiem,” tā par Ancānu rakstīja radošajos raksturojumos. Vīrišķīgi pievilcīgais, ar skanīgu, silti tembrētu balsi apveltītais aktieris pirmās lomas uz Dailes teātra skatuves spēlēja, vēl mācīdamies Dailes teātra V studijā, kura drīz vien pēc mācību sākšanas tika iesaistīta izrādēs.

Sakot paldies mūžībā aizgājušajam aktierim par 26 gadus ilgo devumu Dailes teātrim, tā pārstāve Liene Jakovleva raksta, ka viena no pirmajām Ancāna lomām bija Ģeņģeru puisis, tad Kalējs pēc R.Blaumaņa darbiem veidotajā „Īsā pamācībā mīlēšanā” (1973), kurai drīz vien sekoja lomas studijas diplomdarbu izrādēs L.Žuhovicka „Orfejs” (asprātīgi veidota neliela raksturloma) un R.Neša „Lietus pārdevējs”, tad nepilngadīgo kolonijas audzinātāja Ķirškalna loma A.Dripes „Pēdējā barjerā”, kuras pārliecināja, ka Dailes teātris ir ieguvis jaunu, talantīgu mākslinieku ar lielisku atveidojamā tēla un dramatiskā darba stila un žanra izjūtu.

Viņam uzticēto lielo un galveno lomu sarakstā ir Kaspars E.Līva „Velnakaula dvīņos”, Tenu E.Vetemā „Rožu dārzā”, Dausprungs J.Marcinkeviča „Mindaugā”, Kārlis Paipala B.Saulīša „Ošu gatvē”, Mauntdžojs F.Bruknera „Elizabetē, Anglijas karalienē”, Bērtulsons P.Putniņa „Uzticības saldajā nastā”, Ārne Niskavuori H.Vuolijoki „Niskavuori maizē”, Jūda Raiņa „Jāzepā un viņa brāļos”, Roplainis R.Blaumaņa „Pazudušajā dēlā”, Ikars, vēlāk arī Bernhards Berlauks P.Putniņa „Mūsu dēlos”, Mintauts Raiņa „Mindaugā”, Hērakls F.Dirrenmata „Hērakls un Augeja lopu laidars”, Ifreims Kebots J.O’Nīla „Mīlā zem gobām” un daudzas citas.

Pēdējās lomas Dailes teātrī – Boračio V.Šekspīra „Liela brēka, maza vilna”, Francs Lehāns G.Gravstrēma „Zāra Leandere”, Metrs Buiss R.Tomā „Fredijā” (1996).