Pašvaldības saņems aizdevumus apkures sezonas sākšanai

Nemaksātājiem iesaka atslēgt elektrību

Visas pašvaldības, kurām tas būs nepieciešams, saņems gan aizdevumus, gan galvojumus apkures sezonas sākšanai, savukārt pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem paredzēts vērsties, izveidojot parādnieku reģistru un veicot virkni izmaiņu likumos, vēsta LETA.

Nevienā pašvaldībā nebūs tāda situācija, ka nevarēs iegādāties kurināmo, jo tiks nodrošināti gan aizdevumi, gan galvojumi, teica finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Viņš gan piebilda, ka pašvaldības līdz šim maz izmantojušas šo iespēju.

Runājot par parādniekiem, viņš teica, ka viena no svarīgākajām problēmām ir ļaunprātīgo nemaksātāju skaita pieaugums. Pēc viņa vārdiem, lai cīnītos ar šiem nemaksātājiem, tiks veidots parādnieku reģistrs. “Tas ir tuvāko nedēļu jautājums,” teica ministrs.

Viņaprāt, ir ļoti svarīgi apzināt un maksimāli ātri “izslēgt” ļaunprātīgos nemaksātājus ar attiecīgām sankcijām. Tas arī ļaušot koncentrētāk palīdzēt tiem, ka tas nepieciešams. “Tā ir salīdzinoši ielaista kaite, ar kuru Latvijai vajadzētu tikt galā,” norādīja Vilks.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele informēja par vairākām plānotajām izmaiņām likumos, kas būs vērstas uz parādu apjoma samazināšanu. Piemēram, likumos varētu paredzēt normu, kas ļautu cilvēkiem, kas nemaksā par siltumu, atslēgt kādu citu pakalpojumu. Pēc viņa teiktā, viens no visticamākajiem risinājumiem ir elektroenerģijas piegādes atslēgšana.

Vilks piebilda, ka apkure ir pakalpojums, kuru daudz grūtāk, pat neiespējami atslēgt, bet tai pat laikā ir pakalpojumi, kurus vieglāk pārtraukt un par kuriem cilvēki maksā. Viņš atsaucās uz Skandināvijas un rietumvalstu pieredzi, kur ir datubāze par nemaksātājiem, un, ja kāds būtisks pakalpojums netiek maksāts, informācija par to tiek izplatīta. “Latvijai tas arī jādara,” vērtēja finanšu ministrs.

Pēc viņa domām, pakāpeniski Latvijā varētu iet uz to, ka šī informācija būtu publiski pieejama, jo, viņaprāt, ar šādiem nemaksātājiem nevajadzētu sevišķi auklēties. Vienlaikus gan vajadzētu būt redzamam, kurš informāciju lieto, jo kādai datu aizsardzībai jābūt.

Cits risinājums varētu būt aizliegums pārdot tālāk dzīvokli, ja ir fiksēti parādi. Šādā gadījumā būtu jāpanāk, ka viena vai otra puse sedz parādus.

Ābele biznesa portālam “Nozare.lv” teica, ka konkrētus likumu izmaiņu priekšlikumus valdībā plānots iesniegt līdz mēneša beigām. Viņš izteica šaubas, ka Saeimā tos varētu apstiprināt līdz jaunajai apkures sezonai, taču šie instrumenti darbošoties nākamās vasaras laikā un uz nākamo apkures sezonu.

EM valsts sekretāra vietnieks teica, ka parādu pieaugums saistīts ne tikai ar iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, bet arī ar klimatiskajiem apstākļiem, jo iepriekšējā ziemā aukstā laika dēļ pieaudzis gāzes patēriņš.

Latvijas Pašvaldības savienība (LPS) gan neuzskata, ka tieši ļaunprātīgie nemaksātāji ir lielākā problēma. Pēc LPS padomnieka Aino Salmiņa vērtējuma, aptuveni 25%-30% parādu varētu būt saistīti ar ļaunprātīgu rīcību. Beidzoties iepriekšējai apkures sezonai, Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju pārsniedza 40 miljonus latu.