IKP pieaugumu šogad varētu veicināt iekšējais pieprasījums

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas pieaugusi no 308 latiem līdz 320 latiem

Ņemot vērā, ka darba samaksas fonda kāpums pārsniedz inflāciju, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, šogad var veicināt arī iekšējais pieprasījums. Darba ienākumi ir galvenā mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma sastāvdaļa, tāpēc tai var būt nozīmīga ietekme uz privātā patēriņa dinamiku, pozitīvi ietekmējot arī IKP, tā informē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, tā vēsta aģentūra LETA.

Krasnopjorovs paredz, ka algu pieaugums turpmāk saglabāsies mērens un būs atbilstošs darba ražīguma kāpumam. “Tas palīdzēja atjaunot tautsaimniecības konkurētspēju un jau 2010.gadā ar spožu eksporta augšupeju kompensēt iekšējā pieprasījuma samazināšanos, radot jaunas darba vietas.”, saka ekonomists.

Viņš arī ir pārliecināts, ka augstā bezdarba apstākļos pasaules naftas un pārtikas cenu ietekme uz algu, kurinot inflāciju, saglabāsies minimāla. Tādējādi politikas veidotājiem neesot jābaidās no algu kāpuma, ja tas iet roku rokā ar darba ražīguma pieaugumu, un jāatceras, ka tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstība un reālo ienākumu pieaugums ir vienas un tās pašas monētas divas puses.

Šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas valstī bija 452 lati, kas ir par 20 latiem vairāk nekā 2010.gada pirmajā ceturksnī. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas pieaugusi no 308 latiem līdz 320 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi tādās nozarēs kā izglītība – par 9,3%, pārējo individuālo pakalpojumu un nekustamo īpašumu nozarēs – par 8,7%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs – par 8,1%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 7,1%.