
Limbažu Tīnes valdes priekšsēdētājs Jānis Krasovskis: «Es vienlaikus pildu gan direktora, gan sagādnieka un produkcijas realizētāja funkcijas.» Foto — Kaspars Krafts, F64
Vilnas pārstrādes uzņēmums Limbažu Tīne reiz brangi pelnīja, Krievijā pārdodot «vafeļu» segas, bet nu auž tautastērpus igauņiem un grib ķerties pie plaši pieprasītā kaņepju auduma ražošanas
Sēžam vecas mūra ēkas otrajā stāvā, kur atrodas direktora kabinets. No stellēm un vērpjamajām mašīnām, kas darbojas pirmajā stāvā, ēka tikko jaušami dun un vibrē. Smaržo pēc vilnas un nupat krāsotas dzijas.
Diezin vai turīgais Limbažu uzņēmējs baltvācietis Pauls Tīls, 1914.gadā kopā ar dēlu pilsētā dibinot vilnas kārstuvi, varēja iedomāties, ka tā ne tikai pārdzīvos viņus abus, bet, ik pa laikam pārtopot, ar latvisko nosaukumu Tīne kādreiz sasniegs simt gadu slieksni. Tomēr kā uzņēmējs viņš bijis tālredzīgs - Pirmā pasaules kara priekšvakarā fabrikas ēka būvēta pamatīgi un ar vērienu, tāpēc uzņēmumam kalpo joprojām.