Pasažieru pārvadātāji apsver iespēju neiebraukt autoostās

Pašvaldībām tas radītu papildu izdevumus pieturvietu noteikšanai

Pasažieru pārvadātāji pieļauj iespēju taupīt līdzekļus, turpmāk neiebraucot autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos, tā piektdien raksta laikraksts "Dienas Bizness”.

Šāda iespēja tiek apsvērta, jo valdība 1.martā nolēma nesamazināt finansējumu augstskolām, bet par trīs miljoniem latu samazināt subsīdijas sabiedriskā transporta pārvadājumiem. Satiksmes ministrijai tagad būs jālemj, kuriem pārvadājumu veidiem līdzekļus samazināt.

Pasažieru pārvadātāji ir gatavi uz radikāliem soļiem. "Kaut kādu brīdi mēs iekšienē savas izmaksas saspiežam, bet valsts mums visu laiku atkārto, ka jāsaspiež vēl. Mums iekšējo resursu praktiski vairāk nav. Līdz ar to vienīgais, kā mēs varam kļūt vēl lētāki – līdzīgi kā lētās aviosabiedrības varam atteikties no autoostu pakalpojumiem," laikrakstam sacīja "Ecolines" prezidents Andris Podgornijs. Viņš uzskata, ka pretējā gadījumā būtu jāsamazina reisu skaits.

Līdzīgs viedoklis ir kompānijas "B-Bus" valdes loceklim Vitālijam Komaram, kurš jau kopš 2009.gada cīnās pret obligāto braukšanu autoostās, vēsta laikraksts. "Mūsu maršrutā Bauska-Rīga braucam ļoti intensīvi – 30 reizes dienā, un autoostas mums apēd ievērojamus līdzekļus," sacīja Komars. Pēc viņa teiktā, Rīgā par vienu autobusa iebraukšanas reizi jāmaksā seši lati, bet Bauskā – 3,5 lati.

Bauskā "B-Bus" esot vienojies, ka pasažierus uzņem viesnīcas stāvlaukumā pie autoostas, pie veikala "Supernetto" un pie "Neste" degvielas uzpildes stacijas. Arī Rīgā esot bezmaksas alternatīvas, piemēram, Abrenes vai Kalnciema ielā, ko gan Autotransporta direkcija kā oficiālu pasažieru uzņemšanas pieturu "B-Bus" neesot akceptējusi. "Ja mēs šādi varam ietaupīt aptuveni 150 000 latus gadā, mums tas ir svarīgi," sacīja Komars.

Savukārt AS "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs nekomentēja ideju atteikties no autoostu pakalpojumiem, taču atklāja, ka pērn uzņēmums par autoostu pakalpojumiem samaksājis 600 tūkstošus latu.

Rīgas autoostas valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Briedītis norādīja, ka atteikšanās no autoostām būtu tuvredzīga. Viņš uzsvēra, ka Rīgas Starptautisko autoostu ārzemēs augstu novērtē.  Briedītis atteica, ka autoostā pasažieru drošībai veic videonovērošanu, ir arī informācijas tablo. Atsakoties no autoostām, cilvēkiem nebūs iespējas iegūt informāciju par reisiem, jo internetu lieto "labi ja 5% pasažieru".

Reģionālās autoostas, uzzinot jautājuma būtību, atbildēs bija ļoti izvairīgas un atbildīgās amatpersonas "nebija uz vietas", raksta "Dienas Bizness". Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs sacīja, ka atteikšanās no autoostām neko labu nenesīšot, jo radīs haosu pasažieru apkalpošanā un ka pašvaldībām būs jānosaka pasažieru uzņemšanas un izlaišanas pieturvietas, kas tām nozīmēs papildu izdevumus.

Līdz piektdienai tiks vērtētas iespējamās sekas papildu samazinājumam dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.