„Iespējamās misijas" direktore Zane Oliņa rosina veidot drošāku nākotni bērniem
Kādas prasmes un zināšanas ir jāapgūst Latvijas skolās, lai parūpētos par drošu nākotni bērniem? Izglītības organizācijas „Iespējamā misija" direktorei Zanei Oliņai ir idejas. Viņa rosina vecākus un sabiedrību formulēt pasūtījumu skolām, neatstājot to ierēdņu ziņā. Interviju ar Zani Oliņu lasiet žurnālā „Ir" (saite), (teksts pieejams abonentiem), bet šeit piedāvājam dažus spilgtus intervijas audio fragmentus.
Komentāri (22)
juhans 17.02.2011. 12.03
Zane Oliņa ir viens no tiem ārkārtīgi retiem cilvēkiem, kas;
– saskata, ko vajag darīt
– un (kas ir vēl desmitkārt svarīgāk) zina, kā to vajadzētu darīt.
Bet, diemžēl, kā to savukārt saprotam mēs visi, tādiem cilvēki kā viņai, ir ārkārtīgi maz izredžu īstenot savu skatījumu, jo vai kāds var iztēloties, cik tas ir reāli:
– lauzt esošos kanonus un tos balstošās betoncietās struktūras,
– ejot līdzi laiku maiņai, izmainīt tos priekšstatus, kas ir saglabājušies cilvēku apziņā vismaz kopš okupācijas laikiem (kaut arī tie toreiz noslēgtā sabiedrībā un tautu cietumā bija vietā).
Lai kā tas arī nebūtu, lai sekmējas! Soli pa solim!
1
egils_krastins > juhans 17.02.2011. 12.38
>o_ja3_14
…lauzt esošos kanonus un tos balstošās betoncietās struktūras
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Nepiekriitu.
Betoncietaas struktuuras jau sen ir izdrupushas. Laiks pierasa veidot jaunas struktuuras.
Mums ir arii politisks speeks, kursh vareetu beidzot lietas mainiit un lai nu kas, bet izgliitiibas sisteema ir viens no svariigaakajiem valsts balstiem. Te ir jaapieliek puules un jaamaina atbildiigie leemumpienjeemeeji uz taadiem, kaa Zane.
0
bekijja 17.02.2011. 21.31
Man bija milzīgs pārsteigums, kad aizgāju uz pirmo vecāku sanāksmi skolā. Sanāksmē piedalījās visi skolotāji un pirmā lieta, ko kopā darījām – spriedām, kādām zināšanām un iemaņām būtu jābūt nākotnes bērnam. Visi vecāki kā viens atzina, ka nākotnes bērnam
– ir jāzina vismaz trīs valodas,
– jāpārvalda modernās tehnoloģijas,
– jāprot sadarboties ar citiem,
– jāmāk meklēt un analizēt informāciju, un paust savu viedokli,
– jāpieiet izziņas procesam radoši un ar prieku,
– jāizturas ar cieņu pret citiem cilvēkiem, citām kultūrām, zemeslodi un tās resursiem.
Skolotāji vecākiem apstiprināja, ka darīs visu, lai bērnus uz šādu mērķi virzītu. Mācības skolā ir sadalītas līdzīgu vecumu grupās. Skolā iet bērni sākot no 5 gadu vecuma, vecāko uzdevums ir rūpēties par mazākajiem. Grupā ir skolēni, kas vielas apgūšanā ir tikuši tālāk, un ir tādi, kam iet lēnāk. Skolotājs klasē veido grupas dinamiku tā, lai tie bērni, kas tikuši tālāk, palīdzētu tiem, kam mācīšanās sokas lēnāk. Skolotājs klasē ir līdzvērtīgs ar bērniem – viņam vienmēr var prasīt padomu, viņš ieklausās un ar cieņu izturās pret katra bērna viedokli. Špikošana ir daļa no mācību procesa, jo katram bērnam uz galda ir dators un visā skolā ir interneta pieslēgums. Skola katram skolēnam nodrošina visas mācību grāmatas un datoru. Reizi nedēļā bērni brauc uz reģionālo zinātnes centru (tāds ir viens vairākām skolām un to ir izveidojis viens no vietējiem uzņēmumiem), kur notiek fizikas, ķīmijas un bioloģijas stundas.
Vai nav labs mērķis Latvijas skolai? ;)
2
Māris Diņģelis > bekijja 18.02.2011. 03.50
Tā ir reāla skola un reālas sapulces apmeklējums, vai vīzija?
0
bekijja > bekijja 18.02.2011. 16.10
Tā ir reāla skola. Vienā no Ziemeļvalstīm.
0
ritvars_kl 25.02.2011. 14.10
No tā, kas šeit bija dzirdams, Zanei ir 20% taisnības bet 80% politiskas retorikas un populistisku pārspīlējumu.
0