Kultūras darbinieki aicina valsts svētkos atskaņot latviešu mūziku

Virkne komponistu, diriģentu un akadēmiskās vides pārstāvju atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām asi kritizē valsts 92.gadskārtas svētku koncerta programmu, kurā “līdz pat koncerta beigām neatskanēja neviena latviešu mūzikas nots”.

Vēstulē, ko parakstījis komponists Pēteris Vasks, dzejniece Māra Zālīte, Komponistu savienības priekšsēdētāja Gundega Šmite, akadēmiķis Jānis Stradiņš, mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, mūziķis Tālivaldis Deksnis, komponists, Radošo savienību priekšsēdis Uģis Prauliņš un diriģents Edgars Račevskis, norādīts, ka pat 1940.gadā – “pirmajā sovjetiskās okupācijas gadā”, kad 18.novembra svētkus pat nedrīkstēja pieminēt, Milda Brehmane–Štengele un Herta Lūse ar Lūciju Garūtu pie klavierēm, cīnīdamās ar cenzūru, sarīkoja latviešu solodziesmas koncertu dienu iepriekš, 17.novembrī. Publika saprata, un Latvijas Universitātes auls bijis pārpildīts.(..)”

Savukārt šogad valsts svētku koncerts “sākās ar trim spāņu dejām, kuras, kā lasījām programmas anotācijā, saistītas ar vēršu cīņām, kā arī ļoti iecienītas amerikāņu beisbola spēlēs''. ''Kad spāņu mūzikas zīmē pagāja koncerta visa pirmā daļa, bija jādomā, kas notiktu ar spāņu publiku, ja Spānijas valsts svētku koncertu Madridē atklātu, teiksim, ar Andreja Jurjāna “Latvju dejām””, norāda vēstules autori, uzdodot jautājumu – “vai latviešu skaņu māksliniekus, kas plūc viskrāšņākos laurus citās zemēs, uz savas valsts svētku koncertiem neuzaicina? Vai visi atsakās piedalīties?”

Vēstules autori uzsver: “Katrā zemē tās valsts svētkos godavietā tiek celti nacionālie simboli un vērtības (..) Tas būtu jāatceras ikvienā reprezentatīvā valsts svētku sarīkojumā, tostarp koncertā. Nacionālais simfoniskais orķestris nav privāts uzņēmums. Ja tas neizprot vienkāršus goda un cieņas jautājumus, tad ir tam jādod noteikts t.s. nacionālais pasūtījums, kā tas tiek darīts, piemēram, ar valsts finansētiem plašsaziņas līdzekļiem.”

Vēstulē valsts augstākās amatpersonas aicinātas darīt visu, “lai valsts reprezentācijas koncertiem atdotu to patieso misiju un līmeni. Un lai nevienam šajos koncertos par savu valsti nebūtu jāsarkst”.