Broks: 40 stundu slodze nenozīmē mazāku algu

Ministrs ieguldījumā profesionālajās skolās cer sasniegt Igaunijas līmeni

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) ir pārliecināts, ka valdības apņemšanās pāriet uz 40 stundu darba samaksu ir reāla un norāda, ka tas nenozīmē algu samazināšanu, tā otrdien intervijā Latvijas Radio un laikrakstam "Diena" saka jaunais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).

Kā būtisku soli Broks uzskata 40 stundu darba samaksas sistēmu pedagogiem, kas no valsts budžeta papildus prasītu ap 60 miljonus latu gadā. "Pedagogu amata apraksti ir izstrādāti, taču ir viena būtiska nianse – tas patiešām prasa papildu līdzekļus no valsts budžeta. Pēc provizoriskiem aprēķiniem tie ir papildus aptuveni 60 miljoni latu gadā," runājot par pāreju uz 40 stundu darba samaksas sistēmu, uzskata Broks.

Ministrs norāda, ka šādas atalgojuma sistēmas ieviešana nesamazinās pedagogu darba samaksu, "es domāju, ka tā pieaugs. Arī arodbiedrība pašlaik iebilst pret 40 stundu darba nedēļu nevis tāpēc, ka tā būtu sistēmiski nepareiza, bet tāpēc, ka ir bažas, ka šīs 40 stundas pielīdzinās skolotāju pašreizējai samaksai. Pamatideja ir pacelt algu līdz tādai, kāda būtu nepieciešama, un tad arī nofiksēt 40 stundu darba nedēļu."

Broks atbalsta visu līmeņu skolu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" precizēšanu, taču "runājot par kaut kādu koeficientu vai proporciju grozīšanu, vajadzētu arī paskatīties uz skolu reālo piepildījumu. (..) Arī deklarācijā ir pateikts, ka jāveic telpu lietderīgas izmantošanas princips, ” teicis ministrs.

Lai skolotājs būtu arī mazāk atkarīgs no izmaiņām darba tirgū un ekonomikā, būtu jāpaplašina mācību programmas, lai skolotājs būtu pietiekami universāls. Ministrs uzskata, ka pašlaik arī pedagoģijā programmas ir šauri specifiskas. "Mums, piemēram, ir atsevišķa pirmsskolas skolotāju programma, atsevišķa sākumskolas skolotāju programma. Nesaku, ka tagad vajadzētu salikt visu vienā katlā, bet ir jāpaskatās, lai arī skolotājs būtu pietiekami universāls," skaidro Broks.

Lai vidusskolas nepiemeklētu pamatskolās vērojamais slēgšanas vilnis, ministrs aicinājis veidot tās par iestādēm ar vairākām funkcijām. Profesionālās izglītības prestižu, viņaprāt, varētu celt ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu palīdzību. Vispirms profesionālās skolas varētu rekonstruēt, kur tas nepieciešams, un pēc tam uzlabot skolu iekārtas. Pēc ministra teiktā, Latvijas mērķis ir sasniegt Igaunijas līmeni, kur profesionālajās skolās tika ieguldīti ap 250 miljoni, pārveidojot tās par modernām, pievilcīgām un interesantām.