Nobela prēmija literatūrā piešķirta Ljosam

Šogad prestižo literatūras balvu saņems peruāņu rakstnieks Mario Vargass Ljosa

Zviedrijas Akadēmija 2010.gada Nobela prēmiju literatūrā piešķīrusi peruāņu rakstniekam Mario Vargasam Ljosam, augstu novērtējot "viņa varas struktūru kartogrāfiju un dzēlīgos indivīda pretošanās, sacelšanās un sakāves tēlus", ziņo aģentūras LETA-AFP.

Vargass Ljosa ir arī latviešu valodā izdoto romānu "Zaļā māja", "Pilsēta un suņi", "Kapteinis Pantaleons un Sieviešu Labo Pakalpojumu Rota" autors.

74 gadus vecais Vargass Ljosa ir ne vien rakstnieks, bet arī žurnālists, un 1990.gadā kandidējis Peru prezidenta vēlēšanās, tiesa gan, neveiksmīgi.

Vargass Ljosa dzimis Peru 1936.gadā, bērnību pavadījis Kočabambas pilsētā Bolīvijā. 1946.gadā atkal atgriezies Peru un kļuvis par žurnālistu. 1959.gadā viņš pārcēlies uz Franciju, kur strādāja aģentūrā "Agence France-Presse" (AFP) un Francijas televīzijā.

Pirmos būtiskos panākumus literatūrā iemantojis ar romānu "La casa verde" ("Zaļā māja"). Daudzas rakstnieka grāmatas veltītas politiskām tēmām un Latīņamerikas vēsturei.

1990.gadā Vargass Ljosa kandidēja Peru prezidenta vēlēšanās, taču cieta sakāvi, un par uzvarētāju tika atzīts Alberto Fuhimori, kurš vēlāk saistīts ar vairākiem skandāliem.

Sarūgtināts par neveiksmīgo startu vēlēšanās un Fuhimori prezidentūras diktatorisko dabu, Vargass Ljosa 1993.gadā pieņēma Spānijas pilsonību. Šāds solis Peru izsaucis diezgan pretrunīgus vērtējumus. Gadu vēlāk rakstnieks ievēlēts Spānijas Karaliskajā valodas akadēmijā. Vargass Ljosa ir daudzu apbalvojumu laureāts un saņēmis arī prestižo Servantesa prēmiju, ko piešķir spāniski rakstošiem autoriem.

Pērn Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta Rumānijā dzimušai vācu rakstniecei Hertai Millerei, kuras romānus un dzeju iedvesmojusi komunistiskajā Rumānijā pavadītā bērnība. Ar desmit miljonus zviedru kronu (758 000 latu) lielo prēmiju autore tika apbalvota par darbiem, kas "ar dzejas blīvumu un prozas tiešumu apraksta aplaupīto ainavu".

Šā gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta britam Robertam Edvardsam, atzīstot viņa nopelnus ārpusdzemdes apaugļošanas (IVF) attīstībā.

Fizikā Nobela prēmija šogad piešķirta diviem Krievijā dzimušiem, bet šobrīd Rietumeiropā strādājošiem zinātniekiem – Andrē Geimam un Konstantīnam Novosjolovam par novatoriskiem eksperimentiem attiecībā uz grafēnu – plānāko un reizē arī izturīgāko šobrīd pasaulē pazīstamo nanomateriālu.

Savukārt ar Nobela prēmiju ķīmijā šogad tiks apbalvoti trīs zinātnieki – amerikānis Ričards Heks un japāņi Eiiči Negisi un Akirs Sudzuki – par nozīmīgiem pētījumiem organiskajā ķīmijā, kas pavēruši iespēju savienot oglekļa atomus, izmantojot pallādija katalizatorus.

Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 8.oktobrī Oslo, bet prēmijas laureāts ekonomikā tiks nosaukts Stokholmā 11.oktobrī.

Nobela Miera prēmija tiks pasniegta 10.decembrī Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.