Pētījums: Iedzīvotāji mazāk satraucas par izmaiņām ikdienas rutīnā
Pēdējā gada laikā vidējā latvieša skats uz nākotni mainījies uz pozitīvo pusi, liecina "Lietišķās Dienas" (LD) sadarbībā ar reklāmas aģentūru "DDB" veiktais pētījums par vidējā latvieša dzīvesstilu. Vairāk cilvēku ir droši par to, ko darīs nākotnē, uzmanīgāk izturas pret aizņemšanos un augstāk vērtē ģimeniskumu.
Kā informē BNS, samazinājies to cilvēku skaits, kas baidās no nākotnes un satraucas par izmaiņām ikdienas rutīnā.
Par 22% mazāk kļuvis tādu, kas uzskata, ka tuvāko sešu mēnešu laikā viņu personīgā finanšu situācija pasliktināsies. Savukārt par 16% pieaudzis to cilvēku skaits, kas uzskata, ka nākamgad viņiem būs vairāk naudas, ko tērēt.
Iedzīvotājiem pieaugot skaidrība par to, ko viņi darīs nākamajos trīs gados – 2009.gadā to zināja 33% cilvēku, šogad – jau 38%. Savukārt vairāk nekā puse aptaujāto vēlas savu tagadējo dzīvi mainīt pret kaut ko pavisam citu – viņu skaits gada laikā ir audzis par 3%.
Astrologs Andris Račs skaidrojis, ka cilvēki mazāk baidās no nākotnes, uztraucas par negaidītiem notikumiem. “Var teikt, ka tagad cilvēkiem ir pieaugušu cilvēku reālistiska attieksme, kas nebija raksturīga ne krīzes laikā, ne arī labajos gados," paudis Račs.
Pētījums rāda, ka krīze kardināli mainījusi vidējā latvieša attieksmi pret aizņemšanos – 2008.gadā 51% aptaujāto uzskatīja, ka parādsaistības mūsdienu pasaulē ir ikdienišķa lieta, par ko nebūtu jākaunas. Pēc gada šādi domājošo bija jau par 11% mazāk, bet šogad vērojams vēl 7% kritums. Nu tādu, kas aizņemšanos uzskata par normu, ir tikai trešdaļa.
Ievērojami mainījusies vidējā latvieša izpratne par ideāla cilvēka īpašībām – aizvien augstāk tiek vērtēts pedantisms, konservatīvisms, godbijīgums, uzmanīgums un atturīgums, stabilu pieaugumu jau otro gadu pēc kārtas piedzīvo ģimeniskums.
Komentāri (26)
mxblack 24.09.2010. 11.55
Tas ir pilnīgi likumsakarīgi, jo nevar jau mūžīgi viss iet tikai uz leju. Neesam jau kosmosa melnajā caurumā. Politiķi uz vēlēšanām ir apvienojušies “interešu kopās” un sadalījuši interešu sfēras. Bez tam arī viņi ir guvuši labas mācības un saprot, ka mūžīgi izlaupīt šo mazo zemīti nevarēs, ka tās pēc būtības ir arī viņu mājas un ka plašā Pasaule nemaz tik plaša nav un ka tajā nav otras Latvijas. Urbanovičam un Neo ir taisnība. Ir noslēdziens vēl viens mūsu valsts attīstības cikls. Tagad ir iespēja beidzot sākt celt šo valsti visiem, ne tikai priekš atsevišķiem “izredzētajiem nekauņām”. Vai piepildīsies Finka pareģojums? Daudzi no tiem ir piepildījušies.
6
varbūt ka tā > mxblack 24.09.2010. 12.43
Vienkārši ļaudis lolo cerības ka Dombrovskis vairāk nebūs pie šprices
0
ilmisimo > mxblack 24.09.2010. 21.09
Flika pareģojums?
Druoši vien piepildīsies.
Kas bagāts, tam taisnība
0
raimonds_bossltd > mxblack 25.09.2010. 15.14
to bimbo1
Normālie ļaudis zin, ka “vienkāršie ļaudis”(bidlo) kļūs par Cargo200 kravu.
0
Dace Mināte > mxblack 24.09.2010. 12.43
Ko šams ir pareģojis?
0
AUTOEXEC.BAT > mxblack 24.09.2010. 14.27
bimbo 1 : — Vienkārši ļaudis lolo cerības ka Dombrovskis vairāk nebūs pie šprices —
Cik labi, ka “vienkārši dumju ļaužu” Latvijā ir absolūts mazākums … :) Pārējie cer tieši uz pretējo. :)
0
anita_meistere > mxblack 24.09.2010. 15.11
vienkaršie ļaudis? tie kas neprot rēķināt…un sapaprot ka pašlaik dzīvojam tieši tiks stipri sliktāk, ka treknajos gados dzīvojām labāk!!!
atsakās saprast, ka flīzētājs nevar pelņit viaŗka ka skolotājs…un nekas neparliecinās tādus, ka tas ir likumsakarīgi nevis valdības nolaidība, krīze vai nez kads cits bubulis!
0
daina_tabuna 24.09.2010. 11.17
Es tā arī nesapratu- latviešu vai iedzīvotāju skats kļuvis gaišāks…
Mums kaut kā žurnālistiku laikam māca pēc amerikāņu metodikas, kur visi ir amerikāņi, neatkarīgi no izcelsmes. Mums tomēr ir iedzīvotāji, kas dalās latviešos, ebrejos, krievos, poļos u.tt. Tad ja rakstam par iedzīvotājiem, tad tā arī rakstam. Ja gribam atsevišķi izdalīt nacionālās grupas, tad par visām vai vismaz divām arī jāraksta.
0
aivarstraidass 24.09.2010. 11.44
Pirmajā tuvinājumā visi Latvijas pilsoņi ir latvieši (politiskās nevis etniskās nācijas nozīmē). Tie, kuriem pēc Satversmes 2.panta pieder visa vara – t.i. apmēram 1.8 miljoni cilvēku. Protams, ir arī etniskais dalījums, bet cilvēka etniskai piederībai, izņemot likumus par atvieglotu naturalizēšanās procedūru latviešiem un lībiešiem, nav nekādu juridisku seku. T.i. tautība Latvijā ir tāpat kā rase ASV – var runāt par Āzijas izcelsmes amerikāņiem – pat ja viņi daudzās paaudzēs dzīvojuši ASV. To drīkst oficiālos dokumentos nenorādīt un etniskai tautībai (un arī rasei) ir vienīgi brīvprātīgas pašidentifikācijas nozīme. Savā nesen nomainītajā pasē, teiksim, etnisko tautību nenorādīju – tāpat rīkojās vēl kādi 10 tūkstoši cilvēku.
Cilvēku kategoriju apzīmējumi reti kad ir viennozīmīgi. Teiksim, termins “darbaļaudis” PSRS okupācijas gados nozīmēja vairākas nedaudz atšķirīgas lietas (“darbaļaudis – strādnieki, zemnieki un kalpotāji”, “darbaļaužu deputātu padomes”, “pēc darbaļaužu vēlēšanās”, “visa vara pieder darbaļaudīm”).
7
0
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@daina_tabuna > aivarstraidass 24.09.2010. 15.23
@ARTs
Nē, viņš atbildēja uz to jautājuma daļu, kas viņam ir svarīgāka… Normāli, cilvēciski. Latviešu valodu nezina ļoti daudz pilsoņu. Ar to ir jārēķinās, bet neviens to līdz šim nav darījis.
0
snjuu > aivarstraidass 24.09.2010. 15.57
=Maza vilšanās.=
===
Par ko? Es arī nenorādīju. Šajā valstī tautība sniedz priekšrocības, kas nav saistītas ar ļautiņa spējām. Man to nevajag.
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > aivarstraidass 24.09.2010. 15.43
Latviešu valodu nezina ļoti daudz pilsoņu. Ar to ir jārēķinās
Krievi respektē leišu , skalu latvieši – krievu valodu. Bauris vien esi palicis.
0
daina_tabuna > aivarstraidass 24.09.2010. 15.49
@pirozkovs
Salīdzināsim krāniņu ar mazo pirkstiņu?
Lietuvā leiši ir virs 80%, nākamā lielākā grupa ir poļi. Un tā ir bijis vienmēr. Nu varbūt kādā brīdī ebreji bija vairāk par poļiem.
Latvijā krievi dzīvo kopš Ziemeļu kara laika (bija arī vēl agrāk, bet ne tik daudz). Šobrīd krievi Latvijā ir tuvu pie ceturtdaļas iedzīvotāju plus vēl ir ukraiņi, baltkrievi un poļi, no kuriem daļa sevi arī identificē ar krieviem, kas kopumā ir tuvu trešdaļai. No viņiem vairāk kā puse ir pilsoņi. Turklāt liela daļa (ap 100- 120 tūkstošiem) pilsonību saņēma nevis naturalizējoties, bet mantojumā, jo viņu senčiem jau bija pirmskara Latvijas pilsonība. Viņiem latviešu valodas zināšanas neviens nekad nav prasījis. Kāda mārrutka pēc viņiem pēkšņi būtu jāsāk runāt latviski?
0
daina_tabuna > aivarstraidass 24.09.2010. 12.04
@Kalvis Apsītis
Tā ir semantiskas dabas problēma. Angļu valodā ir “nationality”, kas LR pilsoņiem ir “Latvian”. Latviski “nationality” tulkojas divejādi- “tautība” un “valstiskā piederība”. Latvijas latvietim ir vienkārši- abos gadījumos “Latvian”. Un amerikānim ir vienkārši. Bet Latvijas pilsonim, kas nav latvietis? Tā, kā angļu valoda pēdējā gadsimta laikā ir sākusi spēcīgi dominēt, tad ir šāda problēma, kas cilvēkus, kam ir svarīga viņu tautība, nostāda neērtā stāvoklī.
– Your nationality.
– Russian.
– But you have Latvian passport.
– So what?
0
Sanšains > aivarstraidass 24.09.2010. 14.10
Savā nesen nomainītajā pasē, teiksim, etnisko tautību nenorādīju
=============================
Hm, tas mani izbrīna. Lasot Jūsu komentārus, man par Jums bija izveidojies mazliet citāds priekšstats. Maza vilšanās.
0
AUTOEXEC.BAT > aivarstraidass 24.09.2010. 14.24
Dolārs : Secinājums – tas krievs slikti zināja angļu valodu … Latviešu valodu, visticamāk, nezināja vispār … :)
0