Privatizācijas pārskatīšana izdevīga AŠ2 biznesa partneriem

Opozīcijas un ZZS grozījumi Šķēlem un Šleseram pietuvinātajiem ļaus par miljoniem vērtu zemi maksāt mazāk

Saeimas opozīcijas un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) rosinātie grozījumi privatizācijas pabeigšanas likumā īpaši labvēlīgi varētu būt ar Tautas partijas (TP) priekšsēdētāju Andri Šķēli un LPP/LC priekšsēdētāju Aināru Šleseru pastarpināti saistītiem uzņēmumiem vai viņiem pietuvinātām personām, kas likumu grozījumu pieņemšanas gadījumā būtiski “ietaupītu”, liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija.

Šobrīd nav skaidrs, uz cik daudziem privatizācijas līgumiem šie steidzamie likuma grozījumi attieksies un par kādu summu kopumā samazināsies jau privatizēto zemes gabalu cena. Šādu informāciju nav izdevies iegūt pat atsevišķiem komisijas deputātiem, Ir.lv stāstīja deputāte Anna Seile (PS).

Privatizācijas aģentūras apkopotā informācija par noslēgtajiem, bet līdz galam neapmaksātajiem līgumiem liecina, ka to kopējā summa ir vismaz 39,9 miljoni latu. Šajā sarakstā nav iekļauti Rīgas pašvaldības slēgtie līgumi, kas varētu būt vēl desmitiem miljonu latu vērti, nedz arī citu Latvijas pašvaldību slēgtie privatizācijas līgumi.

Atliktais maksājums par īpašumu privatizāciju 11,3 miljonu latu vērtībā bijis ar Šlesera biznesa partneri saistītā “Jaunrīgas attīstības uzņēmuma” (JAU) meitas kompānijām, liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija. Tās ir SIA “Andrejsala termināls”, “Andrejsala mācību centrs”, “Andrejsala kuģu bāze” un “Andrejsala elevators”, kas privatizēja ''Latvijas kuģniecībai'' piederošo zemi. JAU 2001.gadā dibināja Rīgas brīvosta uz pusēm ar Šlesera biznesa partneri Frenku Varneru. Kā liecina “Lursoft” datu bāze, šobrīd 100% JAU kapitāldaļu īpašnieks ir Norvēģijā reģistrēta AS “Portpro”.

Likuma grozījumi būs izdevīgi arī SIA “Andrejosta Rīgas jahtu centrs”, kas par trīs privatizētiem zemes gabaliem slēdzis līgumu 1,2 miljonu latu apmērā un ierindots pilnībā neizpirkto darījumu sarakstā. Šī uzņēmuma dalībnieku vidū ir Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā SIA “INPO 1”.

Likuma grozījumi būtu izdevīgi arī kādam Edgaram Šķenderim, kurš, pēc Ir.lv rīcībā esošās informācijas, par zemes privatizāciju Jūrmalā, Jūras ielā 12, slēdzis līgumu 314 361 latu vērtībā. Ir.lv pagaidām neizdevās noskaidrot, vai šī persona ir Šķēles biznesa partneris Edgars Šķenderis.

Grozījumi likumā, iespējams,  varētu skart arī AS “Jaunpils”,  SIA “Lielmežotne”, AS “Lielplatone”, “Latvijas balzams”, kā arī virkni juridisku un fizisku personu slēgtus līgumus par dažādu īpašumu privatizāciju Rīgas centrā, Jūrmalā un citviet Latvijā.

Likuma grozījumi būtu izdevīgi arī virknei citu uzņēmumu un privātpersonu, tostarp labticīgiem kādu objektu privatizētājiem, kuriem būtu lielākas cerības, piemēram, turpināt uzņēmējdarbību.

Jau ziņojām, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien ar TP, LPP/LC un ZZS deputātu balsu vairākumu atbalstīti grozījumi likumā, kas ar atpakaļejošu datumu ļautu pazemināt zemes īpašumu privatizācijas vērtību. Likuma grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtā, un Valsts prezidentam nebūs tiesību tos atgriezt otreizējai caurlūkošanai. Saeimā par šo priekšlikumu galīgajā lasījumā jābalso ceturtdien.

Priekšlikums, ko šoreiz iesniegušas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātes Baiba Rivža un Skaidrīte Pilāte, bet pirms kāda laika arī toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks privatizācijas jautājumos Viktors Šadinovs, paredz – ja ir noslēgts izpirkuma līgums par zemes gabalu, kura cena noteikta uz 2007.gada 31.augustu, privatizētājs var prasīt, lai līguma cena tiek mainīta saskaņā ar šā brīža tirgus cenu, kas ir ievērojami mazāka. Atlikusī maksājamā summa par privatizēto īpašumu būtu jāmaksā mazāka, atbilstīgi šī brīža tirgus cenai.

Savukārt, ja jau ir iemaksāta lielāka summa, starpība netiks atmaksāta, mazākas cenas nosacījums attieksies vien uz to daļu, kas vēl nav samaksāta. Komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) pieļāva, ka teorētiski iespējama situācija, ka daļai personu vairs nav jāmaksā nekas, ja pēc pārvērtējuma summa ir nomaksāta, taču vidēji, pēc viņa teiktā, maksājuma summa varētu sarukt uz pusi. Tas gan nav taisnīgi pret tiem, kuri jau samaksājuši vai ņēmuši kredītus, lai segtu maksu par privatizējamiem objektiem.

.