''Par labu Latviju'' vadīs Guntis Ulmanis

Jaunās vēlēšanu apvienības runās daudz solījumu un valdībai veltītas kritikas

Tautas partijas, LPP/LC, kustības “Par labu Latviju”, reģionālo partiju “Latgales tauta”, “Vienota Rēzekne” un “Ogres novadam” pārstāvji sestdien kopīgā pasākumā Ķīpsalas izstāžu centrā vienojās dibināt partiju apvienību “Par labu Latviju”(PLL), kuru vadīs eksprezidents Guntis Ulmanis.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija Ulmanis varētu būt jaunās apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts un startēt 10.Saeimas vēlēšanās tās Zemgales sarakstā.

PLL dibināšanas pasākuma dalībnieki apstiprināja organizācijas statūtus, ievēlēja apvienības valdi ar 14 cilvēkiem. Valdē seši cilvēki pārstāv kustību “Par labu Latviju” – Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Aivars Ločmelis, Aleksandrs Milovs, Tautas partiju – Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, LPP/LC – Ainārs Šlesers, Normunds Dekteris, reģionālās partijas – Edvīns Bartkevičs, Vjačeslavs Vēveris, Jurijs Petkevičs. Pret valdei izvirzītajām kandidatūrām neviens neiebilda, nebija arī alternatīvu kandidatūru.

Ulmanis, kura statuss pirms tam tika cieši turēts noslēpumā, pēc paziņošanas par izvirzīšanu jaunās organizācijas valdes priekšsēdētāja amatam sacīja, ka tic jaunā politiskā spēka veidotājiem. “Es ticu, ka šie cilvēki, kas atrodas šajā zālē, un tie, kas stāv aiz jums, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labā,” sacīja Ulmanis. Viņa izvirzīšana vadītāja amatam tika apsveikta ar aplausiem, pasākuma dalībnieki piecēlās kājās.

Pēcāk atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ulmanis norādīja, ka to nevar saukt par viņa atgriešanos politikā. "Es politikā esmu jau 20 gadus, un tagad sapratu, ka dot gudrus padomus un komentēt valdības rīcību presē ir par maz. Es vēlos aktīvi darboties, lai iestātos par labāku Latviju," teica Ulmanis.

Savukārt TP līderis Šķēle pauda pārliecību, ka jaunizveidotā apvienība gūs uzvaru 10.Saeimas vēlēšanās. LETA ziņo, ka Šķēle varētu pretendēt uz finanšu, bet LPP/LC priekšsēdētājs Šlesers – uz ekonomikas ministra amatu. Šādu iespēju jau iepriekš izvirzīja kustības PLL vadītājs Andrejs Ēķis. Pēc apvienības vadības domām, jaunajai valdībai jābūt skaitliski nelielai – deviņi, desmit ministri.

Ēķis pasākumu Ķīpsalā atklāja ar uzrunu no lapiņas, kurā teica: “Mēs dosim uzdevumu politiķiem, prasīsim, lai pilda tautas deklarācijā rakstīto.“ Kustības pārstāvis, izdevniecības nama "Petits" īpašnieks Aleskejs Šeiņins savu uzrunu sāka latviski, bet drīz vien pārgāja uz krievu valodu, kritizēja zviedrus un starptautiskos aizdevējus, kas “naudu atņem pensionāriem”.

Šķēle savā uzrunā, ko arī lasīja no lapiņas, nāca klajā ar atziņu, ka Latvijai starptautisko izdevumu neesot izmantojusi lietderīgi – tas nav ieguldīts ekonomikas stimulēšanā. Šķēle kritizēja valdību par nespēju ieklausīties cilvēkos, neatbilstīgu valsts pārvaldi. Viņš atkārtoja solījumus ģimenēm, bērniem, maznodrošinātajiem, uzņēmējiem u.c. Šķēle postulēja, ka pensijām jābūt ar nodokli neapliktām minimālās algas apmērā, un jādod vecajiem ļaudīm tiesības izmantot mirušā laulātā pensiju.

Savukārt Šlesers savā uzrunā, ko atšķirībā no citiem teica no galvas, atzina iepriekš politikā pieļautās kļūdas. “Kļūdīties ir svarīgi, lai pēc tam tās kļūdas varētu labot. Ir svarīgi par vienu reizi vairāk piecelties, nekā esi kritis,“ sacīja Šlesers. Pēc viņa domām, viens no galvenajiem mērķiem ir nevis izvest valsti no krīzes, bet izveidot to par unikālu galveno ekonomiku. Par piemēru viņš minēja Īriju un Holandi. ”Mums ir jāiekaro Igaunija, Lietuva, mums jāpārņem daudzi biznesi Skandināvijā,“ sacīja Šlesers, kā prioritāru uzsverot sadarbību ar Krieviju.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ulmanis dzimis 1939.gada 13.septembrī, 1941.gadā izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarsku, 1946.gadā atgriezies Latvijā. Viņš beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, strādājis Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, bijis pasniedzējs Latvijas Valsts universitātē, vadījis Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombinātu. Jāpiebilst, ka padomju gados viņa uzvārds bija Rumpītis.

Ulmanis ievēlēts 5.Saeimā no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. 1993.gada jūlijā Saeima viņu ievēlēja par Valsts prezidentu, atkārtoti amatā apstiprinot 1996.gadā. Viņa pilnvaras beidzās 1999.gadā. 2002.gadā Ulmanis piekrita Latvijas Hokeja federācijas (LHF) piedāvājumam kļūt par 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta izpildkomitejas priekšsēdētāju, 2008.gadā tika apstiprināts LHF valdē.