Zelta cenai un eiro pretēji rekordi

Zelta cena kāpj un eiro vērtība krīt, augot bažām par eirozonas finanšu stabilitāti

Zelta cena pasaules tirgū piektdien kārtējo reizi sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pietuvojoties 1250 dolāru par unci atzīmei, vēstī aģentūras LETA-AFP. Savukārt eiro vērtība pret dolāru turpināja samazināties, nokrītot zem 1,25 dolāru atzīmes, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada 5.marta.

Zelta cena Londonas Cēlmetālu biržā (LBM) piektdien sasniedza 1249,4 dolārus (693,4 latus) par unci. Zelta cenu kāpums šonedēļ galvenokārt skaidrojams ar investoru centieniem ieguldīt drošākos aktīvos laikā, kad pieaug bažas par eirozonas finanšu stāvokli. Šī paša iemesla dēļ eiro kurss piektdien samazinājās līdz 1,2494 dolāram.

Kā vēstīts, asāko reakciju finanšu tirgos izraisīja Grieķijas krahs un vajadzība Eiropas Savienībai (ES) un Starptautiskajam Valūtas fondam balstīt valsti ar 110 miljardu eiro (77,3 miljardu latu) aizdevumu trīs gados. Vācija šim nolūkam paredz atvēlēt 22,4 miljardus eiro (15,7 miljardus latu). Kā piektdien rakstīja laikraksts "El Pais", atsaucoties uz Spānijas premjerministru Hosē Luisu Rodrigesu Sapatero, lai panāktu, ka Vācija iesaistās parādu nastas māktās Grieķijas palīdzības fondā, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ES līderu samitā maija sākumā pat piedraudējis, ka viņa valsts varētu izstāties no eirozonas.

Bankas jau paudušas bažas par Grieķijas spēju atdot kredītus, neraugoties uz krasajiem taupības pasākumiem, kas paredz vairākus gadus iesaldēt algas valsts sektorā un pensijas, kā arī palielināt virkni nodokļu. ES gan vienojusies izveidot 750 miljardu eiro (527,1 miljarda latu) vērtu eiro stabilizācijas fondu, kas paredzēts krīzes nepieļaušanai eirozonas valstīs nākotnē. Eksperti kā tuvākos iespējamos satricinājumu kandidātus patlaban min ar Grieķiju cieši saistītās Spāniju, Portugāli un Itāliju. Līdz ar eiro balsta fondu gan rosināts ieviest stingrāku budžeta disciplīnu, pret ko negribīgi izturas lielākās dalībvalstis.