Kim? izstāžu telpās (Rīgā, Spīķeros, Maskavas ielā 12/1) skatāmas divas jaunas ekspozīcijas – mākslinieces Evelīnas Deičmanes izstāde „Lielais nemiers” un fotogrāfu Ivetas Vaivodes un Aleksandra Gronska izstāde „Terminus”.
Evelīnas Deičmanes izstādē eksponēti šogad tapušie skaņas objekti „2 variācijas par parejošām bēdām” un „Atbalss balss ss”, kā arī pagājušā gada rudenī Venēcijas biennālē izstādītā skaņas video instalācija „Pārejošās bēdas”.
Izstāde „Lielais nemiers” ir stāsts par mainīgiem stāvokļiem dabā un cilvēkos. To mijiedarbību. Daba, kas nepārtraukti liek saprast, ka ir kas pārāks par cilvēku un cilvēka mašīnu radīto pasauli. Cilvēks veļ sniega bumbu līdz tā ir tik liela, ka nespēj vairs to izkustināt pat ar vislielāko piepūli. Brīžiem šī sniega bumba ir cilvēka virzība, mērķi vai jūtas. Dabā ziemu nomaina pavasaris un sniegs, un sniega bumbas pazūd kā nebijušas. Daba tikai pasmejas par cilvēka emociju saveltajām „sniega bumbām”. Kas tās par mocībām, postu un ciešanām? Kāda tam jēga? Tādēļ māksliniece izgatavoja mašīnu, kura veļ „sniega bumbas” cilvēku vietā. Mašīnu, kurai tiek piedēvētas cilvēka īpašības.
Evelīna Deičmane izstādēs piedalās kopš 1999. gada un viņas pirmā personālizstāde – „Elpot aizliegts” – notika 2005. gadā galerijā Noass. 2006. gadā Evelīna Deičmane piedalījās 15. Sidnejas biennālē, Austrālijā; 2007 gadā 2. Maskavas biennālē; 2008. gadā Manifesta 7, Itālijā; 2009. gadā kopā ar mākslinieku Miku Mitrēvicu pārstāvēja Latviju Venēcijas mākslas biennālē. Evelīna Deičmane arī ir piedalījusies grupu izstādēs Francijā, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā u.c. Māksliniece ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras programmu, kā arī studējusi Berlīnes Mākslas universitātes UDK Eksperimentālo mediju un Vizuālās komunikācijas nodaļās.
Pirms diviem gadiem divi mākslinieki Iveta Vaivode Rīgā un Aleksandrs Gronskis Maskavā neatkarīgi viens no otra sāka darbu pie jaunas fotogrāfiju sērijas. Satiekoties kļuva skaidrs, ka abi mākslinieki strādā pie līdzīgas tēmas. Iveta Vaivode fotogrāfiju sērijā „Terminus Rīga“ pilsētvides izzināšanu uzsākusi Rīgas tramvaju galapunktos. Fotografējot pilsētas nomales, māksliniece iepazinās ar apkārtnes iedzīvotājiem, uzklausīja dažādus personīgus stāstus, un tā pamazām iecerētā fotogrāfiju sērija „no topogrāfiskas pilsētvides izzināšanas kļuva par visai personisku manas dzimtās pilsētas vērojumu“, saka Iveta Vaivode.
Savukārt Aleksandrs Gronskis fotogrāfiju sērijā „Pastorāle“ sniedz savu versiju par idilliskas ainavas iespējamību mūsdienās. Nosaukumā atsaucoties uz klasisku motīvu glezniecībā, autors norāda: „Mans mērķis ir atrast mūsdienu idilles simbolus.“ Aleksandra Gronska fotogrāfijas tapušas Maskavas nomalēs – vietās, kur lielpilsēta robežojas ar haotisku, mežonīgu dabu. Vietās, kur līdzās eksistē gan betona nami un mūsdienīga infrastruktūra, gan kuplo nevaldāmi nezāļu lauki.
Izmantojot krāsu fotogrāfijas iespējas, abu autoru darbi savā emocionālajā noskaņā un kompozīcijā atstāj harmonisku, nereti pat poētisku iespaidu. Tajā pašā laikā zināmu spriedzi rada to naratīvais elements.
Iveta Vaivode un Aleksandrs Gronskis dzīvo un strādā Rīgā. Iveta Vaivode ieguvusi bakalaura grādu fotogrāfijā Bornmutas mākslas institūtā. Piedalījusies izstādē „Medijs ir vēstījums?“ (Rīga, 2008), Freshfaced and Wildeyed (Londona, 2008), festivālā Kaunas Photo 07 (Kauņa, 2007) u.c. Aleksandrs Gronskis sadarbojas ar fotoaģentūru Photographer.ru, 2008. gadā nominēts prestižajai Kandinska balvai, piedalījies starptautiskās izstādēs PhotoWeek (Vašingtona, 2009), Minus Ideology (Maskava, 2009) u.c. Aleksandra Gronska darbi atzinīgi novērtēti arī konkursos (2009. gadā ieguvis pirmo vietu Linhof jauno fotogrāfu konkursā, Aperture rīkotajā Portfolio Prize konkursā , bet 2010. gadā pirmā vieta Paul Huf konkursā Amsterdamā u.c.).
Komentāri (24)