Izskatīs grozījumus Prokuratūras likumā

Ieva Čīka, LETA

Indra Sprance 6. maijs , 2010 10.10

“Vienotības” iesniegtie priekšlikumi ļautu ģenerālprokuroram strādāt līdz pēcteča apstiprināšanai

Saeima ceturtdien ar nelielu balsu pārsvaru nodeva skatīšanai komisijā apvienības “Vienotība” iesniegtos grozījumus Prokuratūras likumā, kas paredz tiesības ģenerālprokuroram pildīt savus pienākumus, līdz Saeima apstiprina amatā jaunu ģenerālprokuroru.

Par grozījumu nodošanu komisijai balsoja 52 koalīcijas, “Sabiedrības citai politikai”, daļa “Saskaņas centra”, kā arī neatkarīgie deputāti. Pret bija 12 Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) parlamentārieši, atturējās 26 Tautas partijas, LPP/LC un ZZS deputāti.

Kā norāda likumprojekta autori, izvērtējot patlaban likumā paredzētos gadījumus, kad izbeidzas ģenerālprokurora pilnvaras, būtu jānošķir gadījumi, kad līdzšinējais ģenerālprokurors vairs nevar pildīt savus pienākumus (ir stājies spēkā notiesājošs spriedums, ģenerālprokurors ir atteicies no amata, Saeima ir ievēlējusi, iecēlusi vai apstiprinājusi viņu citā amatā, vienlaikus atbrīvojot no iepriekšējā amata, ir iestājusies ģenerālprokurora nāve), no gadījuma, kad parlaments nespēj vienoties par ģenerālprokurora amata kandidātu.

“Vienotības” politiķi norāda, ka gadījumos, kad Saeima nespēj vienoties par jauno ģenerālprokuroru, ir jāparedz analoģisks regulējums, kāds jau šobrīd ir noteikts Valsts kontroles likumā, proti, gadījumos, kad deputāti nespēj vienoties par jaunu ģenerālprokuroru, līdzšinējā ģenerālprokurora pilnvaru laiks turpinās līdz dienai, kad Saeima ieceļ jaunu ģenerālprokuroru.

Jau vēstīts, ka Saeima noraidīja pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pilnvaru pagarināšanu uz trešo termiņu, lai arī deputātu vairākums pirms balsojuma publiski pauda viņam atbalstu. Maizītis paudis bažas par Ģenerālprokuratūras darbu pēc 11.maija, kad beidzas viņa pilnvaras, norādot, ka ir lēmumi, ko nevarēs pieņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja no ģenerālprokurora vietnieku vidus iecelts pienākumu izpildītājs.

Komentāri (9)

Anita Brauna 06.05.2010. 14.55

Prokuratūras likums – lakmusa papīrs
Apvienības “Vienotība” rosinājusi likumus grozījumi, kas paredz, ka ģenerālprokurors, kura pilnvaru termiņš beidzies, turpina pildīt amata pienākumus līdz jauna ģenerālprokurora apstiprināšanai. Runa acīm redzot ir par agrāko ieceri – panākt, lai jaunu ģenerālprokuroru ievēlētu ne vairs šī, bet gan nākamā Saeima.
Tam ir racionāls pamats. Pārāk liela bija neatbilstība starp deputātu runām un darbiem aprīļa vidū, kad Saeima slēgtajā balsojumā pateica nē Jāņa Maizīša vēlreizējai apstiprināšanai. Pirms balsojuma daudzi bija publiski apliecinājuši atbalstu Maizītim, tomēr balsoja citādi.
Apvienības iecere ir uzteicama, taču rodas jautājums – kur jūs bijāt agrāk? Kāpēc priekšlikums dienas gaismu ieraudzījis tikai piecas dienas pirms Maizīša pilnvaru termiņa beigām?
Dažās dienās jāpagūst daudz. Priekšlikums virzīšanai uz balsojumu Saeimā jāakceptē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. No desmit komisijas locekļiem tikai divi ir “Vienotībai” piederīgi. Pat pieņemot, ka komisija žigli sanāks kopā un nolems – un tas galīgi nav zvanīts – virzīt priekšlikumu balsojumam Saeimā, tas nebūt nenozīmē, ka spēle ar atklātām kārtīm turpināsies. Vēl jābūt Saeimas prezidija lēmumam par ārkārtas sēdes sasaukšanu, bet tās sasaukšanas gadījumā vajadzīgs pozitīvs balsojums par likuma grozījumu steidzamību. Un, dabiski, tāds balsu sadalījums, kas ļautu pieņemt būtiskus Prokuratūras likuma grozījumus.
Faktoru, kurus mēdz dēvēt par zemūdens akmeņiem, ir pietiekami daudz, lai aiz kāda no tiem aizlēptos, un pēc tam varētu vainot “objektīvo situāciju”. Sak, gribēt jau gribējām, bet nebija iespējams. Iebilst, protams, varēs, tikai lielas jēgas no tā nebūs.
Slēgtie balsojumi ar balsošanas zīmēm gandrīz vienmēr ir kā maskuballe – var apjaust, bet ne droši zināt, kas slēpjas aiz maskas. Mūsu gadījumā – aiz Maizīša publisko atbalstītāju maskas.
Ja viss ritēs raiti, jau pirmdien vēlētāji varēs uzzināt, kuriem deputātiem “no Maizīša kunga bail”.