Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamības un citas problēmas. Pedagogiem ir jāmāca, nevis jāraizējas par to, vai un kad tiks piešķirta nauda grāmatām, vai un kāds būs mūsu atalgojums, sākoties mācību gadam. Ir laiks pārtraukt šaubu un nezināšanas periodu, kad jūnijā, dodoties atvaļinājumā, skolotāji nezina, kāds, sākoties jaunajam mācību gadam, būs atalgojums; kad skolotāji nezina, kur rast iespējas un finanses nepieciešamo mācību līdzekļu — ne vien grāmatu un darba burtnīcu, bet pat elementāru kancelejas preču — sagādei.
Biznesa izveidē un attīstīšanā ir dažas zīmīgas līdzības ar bērna dzimšanu un audzināšanu. Lai arī emocionāla pārdzīvojuma ziņā nekas nevar stāties līdzās ģimenei, tomēr arī uzņēmuma izveide un pieaugšana tā dibinātājiem ir emocijām bagāts stāsts.
Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem. Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.
Par vēsturi jādomā aizvien no jauna — lai saredzētu bīstamas līdzības un nevajadzētu dzīvot bezizejā pieņemtu lēmumu ēnā, pārliecināts ir Dailes teātra dramaturgs Matīss Gricmanis
Runājot par demokrātiskas valsts veidošanu un lēmumu pieņemšanu, tas tiek asociēts pārsvarā ar Ministru kabineta un Saeimas darbu, ko Latvijas pilsoņi ievēl reizi četros gados. Tomēr tas nav vienīgais veids, kā ietekmēt demokrātiskus procesus. Bieži tiek piemirsta arī nevalstisko organizāciju loma (NVO) un iesaiste lēmumu pieņemšanā, viedokļa paušanā. Nevalstiskās organizācijas ir viens no demokrātiskas valsts būtiskākajiem veidotājiem un pilsoniskās līdzdalības veicinātājiem, jo pārstāv visu sabiedrības grupu intereses, tai skaitā - jauniešu.
Pēc desmit gadu pārtraukuma žurnālists Jānis Domburs ir atgriezies sabiedriskajā televīzijā ar diskusiju raidījumu
No Satversmes 66. panta pirmā teikuma izriet personas pienākums maksāt nodokļus. To skaidrojot, Satversmes tiesa norādījusi, ka nodokļu maksāšana ir veids, kādā personas uzņemas kopīgu atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu. Tas ir saistīts ar Satversmes ievadā ietverto atziņu, ka ikvienam jārūpējas ne tikai par sevi un tuviniekiem, bet arī par sabiedrības kopējo labumu – starp indivīdu un sabiedrību pastāv solidaritāte. Kā ar to veicas Latvijā?
Neraugoties uz to, ka sirds asinsvadu slimībām pēdējo gadu laikā ir veltīts finansējums, situācijas dramatisms ir pieaudzis – aptuveni miljonam Latvijas iedzīvotāju joprojām pastāv kardiovaskulārais risks. Tas nozīmē, ka risinājumu kopums bijis nepietiekams. Ja runa ir par tik lielu sabiedrības daļu, kam ir pārāk augsts veselības risks, tad tā vairs nav tikai medicīniska problēma - tā jau kļuvusi par politisku. Statistika liecina, ka katra otrā cilvēka nāve bijusi novēršama, un ar šiem rādītājiem stabili esam attīstīto valstu pēdējā vietā. Diemžēl Veselības ministrijas pašlaik prezentētais redzējums par papildu finansējumu nākamajam gadam neliecina, ka sirds asinsvadu slimības tiktu uztvertas par valstisku problēmu, kurai vajag kompleksu risinājumu un kurai (līdztekus Covid-19 un daudzām citām slimībām) tiks pieprasīts pietiekams finansējums.
Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no “sliktākajiem”, ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti. Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot.
Atklāta vēstule Valsts prezidentam, 13.Saeimas priekšsēdētājai un deputātiem, Ministru prezidentam
Latvijas valsts neradās nejauši - no apziņas par vienu tautu izauga izauga prasība pēc zemju apvienošanas un autonomijas, līdz bijām gatavi nodibināt paši savu valsti.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
