Ilustratīvs attēls.
Neraugoties uz to, ka sirds asinsvadu slimībām pēdējo gadu laikā ir veltīts finansējums, situācijas dramatisms ir pieaudzis – aptuveni miljonam Latvijas iedzīvotāju joprojām pastāv kardiovaskulārais risks. Tas nozīmē, ka risinājumu kopums bijis nepietiekams. Ja runa ir par tik lielu sabiedrības daļu, kam ir pārāk augsts veselības risks, tad tā vairs nav tikai medicīniska problēma - tā jau kļuvusi par politisku. Statistika liecina, ka katra otrā cilvēka nāve bijusi novēršama, un ar šiem rādītājiem stabili esam attīstīto valstu pēdējā vietā. Diemžēl Veselības ministrijas pašlaik prezentētais redzējums par papildu finansējumu nākamajam gadam neliecina, ka sirds asinsvadu slimības tiktu uztvertas par valstisku problēmu, kurai vajag kompleksu risinājumu un kurai (līdztekus Covid-19 un daudzām citām slimībām) tiks pieprasīts pietiekams finansējums.
