
Jaunieši tunelī pie Daugavas promenādes. Foto - Edijs Pālens, LETA.
Runājot par demokrātiskas valsts veidošanu un lēmumu pieņemšanu, tas tiek asociēts pārsvarā ar Ministru kabineta un Saeimas darbu, ko Latvijas pilsoņi ievēl reizi četros gados. Tomēr tas nav vienīgais veids, kā ietekmēt demokrātiskus procesus. Bieži tiek piemirsta arī nevalstisko organizāciju loma (NVO) un iesaiste lēmumu pieņemšanā, viedokļa paušanā. Nevalstiskās organizācijas ir viens no demokrātiskas valsts būtiskākajiem veidotājiem un pilsoniskās līdzdalības veicinātājiem, jo pārstāv visu sabiedrības grupu intereses, tai skaitā - jauniešu.
Jaunieši Latvijā nereti tiek dēvēti par pasīvāko sabiedrības daļu. Tikai aptuveni 17% jaunieši iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā (pēc JSPA pētījuma Baltijas valstīs). Tāpēc ir nepatīkami apzināties, ka nevalstisko organizāciju potenciāls Latvijā netiek pilnībā izmantots. Lielākā daļa jauniešu neiesaistās NVO darbībā, tas izpaužas arī viņu zemajā interesē par pilsonisko aktīvismu. Tomēr NVO ir būtiska platforma, kas ļauj jauniešiem tapt sadzirdētiem.