Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamības un citas problēmas. Pedagogiem ir jāmāca, nevis jāraizējas par to, vai un kad tiks piešķirta nauda grāmatām, vai un kāds būs mūsu atalgojums, sākoties mācību gadam. Ir laiks pārtraukt šaubu un nezināšanas periodu, kad jūnijā, dodoties atvaļinājumā, skolotāji nezina, kāds, sākoties jaunajam mācību gadam, būs atalgojums; kad skolotāji nezina, kur rast iespējas un finanses nepieciešamo mācību līdzekļu — ne vien grāmatu un darba burtnīcu, bet pat elementāru kancelejas preču — sagādei.
Gan atalgojuma, gan mācību līdzekļu finansēšanas kārtība sarīda pašvaldību pret pašvaldību un pedagogu pret pedagogu, un skolotāji reizēm pat maina dzīves un darba vietu tikai tāpēc, ka vienā pašvaldībā rocība ir lielāka nekā citā. Ir pēdējais laiks atbildību par pedagogu atalgojumu un mācību līdzekļu iegādi pilnīgi uzņemties valstij, noņemot šo slogu no pašvaldību pleciem un izbeidzot šķelšanu.
