Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā ieviesa samērā progresīvu pensiju sistēmu. Progresijas būtība bija paredzēt iespēju cilvēkiem daļu savas pensijas uzkrāt pašiem, lai pielāgotos demogrāfijas izaicinājumiem. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, darba tirgū ienāk daudz mazāk iedzīvotāju, nekā dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mazinās iespēja nodrošināt adekvātas pensijas no tā brīža strādājošo ienākumiem. Līdz ar to pensiju sistēmas virzīšanās uz reālu uzkrājumu pieeju ir atbilstoša izvēle.
Līdz ar valdības ieceri samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksu apjomu no esošajiem 6% uz 5%, attiecīgi 1% novirzot pensiju 1. līmenī, no jauna aktuāls kļuvis jautājums par nākotnes pensionāru labklājību. Attīstoties un pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai Latvijā un citviet pasaulē, paredzams, ka cilvēka mūža ilgums tikai pieaugs. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kādus ienākumus mēs varēsim “baudīt”, dodoties pensijā. Vai, samazinoties pensiju iemaksām, iedzīvotājiem būtu vairāk uzmanības jāvērš personīgiem ieguldījumiem, lai starpību kompensētu?
Pasaules tirgi
Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, jāklausās aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?
Ka tikai smuki izskatās
Cilvēki kā pasaulē, tā Latvijā dzīvo arvien ilgāk. Kā vēsta pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gada laikā vidējais mūža ilgums arī Latvijā pieaudzis par 1,3 gadiem. Šī tendence nav vērojama pirmo gadu un prognozējams tās turpinājums. Tāpat arī dzīves dārdzība turpina pieaugt globāli. Ik dienu dzirdam par inflācijas dinamiku un ikviens to izjūtam arī praktiski. Ja paraugāmies vēl salīdzinoši nesenā pagātnē un salīdzinām 2015.gada februāra patēriņa cenas Latvijā ar šo pašu mēnesi šogad, pēc CSP datiem, tās bija par 43,4% augstākas.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū eksistē vecuma diskriminācija. Taču katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, uzskata nodarbinātības eksperti, tāpēc arvien lielāka nozīme ir paaudžu sadarbībai
Tendence ir nemainīga — sabiedrība noveco. Ko par ilgdzīvošanu, kas ir ne tikai krietns gadu skaits, bet arī kvalitāte un viedums, var pastāstīt tie, kuri dzīvi vērojuši gana ilgi, pētījusi žurnāliste Eva Johansone
Šogad jūlijā Latvijā tika sasniegts vēsturiski zemākais bezdarba radītājs. Šķietami labas ziņas, kas varētu liecināt, ka Latvijas ekonomika aug un attīstās. Taču līdztekus šiem jaunumiem arvien biežāk dzirdam arī antirekordu paziņojumus par to, ka Latvija atkal sasniegusi zemāko dzimstības rādītājus simtgadē. Skaidrs, ka saspīlējums darba tirgū pieaug, kas prasa meklēt kompleksus risinājumus. Viesstrādnieku masveida ievešana, procesu automatizācija un mākslīgais intelekts diemžēl arī nebūs burvju nūjiņas, kas Latviju izvilks no demogrāfiskās bedres un nodrošinās ekonomikas tālākai attīstībai un sabiedrības labklājībai nepieciešamo darbaspēku. Situācija prasa pārdomātu un kompleksu risinājumu, tāpēc, iespējams, ideja, ka tieši Ekonomikas ministrijai jābūt vadošajai atbildīgajai par nodarbinātības politiku, ir gluži laba un īstenojama jau iespējami ātrāk.
Lai gan pastāv teiciens, ka citur zāle vienmēr ir zaļāka, ne vienmēr tas tā ir, tāpēc mācīties no citu kļūdām, par paraugu liekot veiksmīgākos piemērus, ir ļoti būtiski. Īpaši domājot arī par tik sarežģītu tēmu kā dažāda vecuma grupu iekļaušanu darba tirgū un sociālajā vidē. Par to tad arī vairāk šajā rakstā.
Par izmaiņām sociālajā jomā informē Labklājības ministrija
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
