Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Līdz ar valdības ieceri samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksu apjomu no esošajiem 6% uz 5%, attiecīgi 1% novirzot pensiju 1. līmenī, no jauna aktuāls kļuvis jautājums par nākotnes pensionāru labklājību. Attīstoties un pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai Latvijā un citviet pasaulē, paredzams, ka cilvēka mūža ilgums tikai pieaugs. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kādus ienākumus mēs varēsim “baudīt”, dodoties pensijā. Vai, samazinoties pensiju iemaksām, iedzīvotājiem būtu vairāk uzmanības jāvērš personīgiem ieguldījumiem, lai starpību kompensētu?
Ja paļaujamies uz valdības solījumu, ka pensionēšanās vecums turpmākajos gados nepieaugs, bažas tomēr rada arī pašreizējās demogrāfiskās tendences. Dati liecina, ka pašlaik 2,5 strādājošie vidēji atbalsta vienu pensionāru, tomēr nākotnes prognozes nebūt nav tik pozitīvas – 2050. gadā šis skaitlis varētu sarukt līdz aptuveni 1,3 strādājošajiem uz vienu pensionāru.[1] Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, paredzams, ka 2050. gadā summa, ko valsts senioriem varēs izmaksāt no pensiju 1. līmeņa, sastādīs tikai 25% no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas.
