Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 tūkstoši bērnu – gandrīz piektā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita1. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, bērnu skaits ir samazinājies par pieciem tūkstošiem. Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 1,1%.
Efektīva komunikācija starp pacientiem un medicīnas personālu veicina pacientu uzticību veselības aprūpes iestādei, kas savukārt uzlabo ārstēšanās pieredzi un apmierinātību ar sniegtajiem pakalpojumiem.
Šā gada sākumā Veselības ministrija apņēmās meklēt iespējas nākamgad kompensēt glikozes monitorēšanas sensorus aptuveni 3756 diabēta pacientiem, vienlaikus mēģinot jau šogad rast iespēju kompensēt sensorus vairākām riska grupām.
Šogad veselības nozares kopējais budžets veido 1,91 miljardus eiro. Papildus 30,16 miljoni eiro piešķirti veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem. Lai arī summas sākotnēji šķiet lielas, taču vajadzību ir tik daudz, ka finansējums gandrīz kā smiltis iztek caur pirktiem. Kā gads iesācies ambulatorajā aprūpē un kādi izaicinājumi gaidāmi?
Pērn pieņemti grozījumi Pacientu tiesību likumā attiecās uz pacientiem medicīniskajās iestādēs, kuri nepārvalda valsts valodu, bet kur medicīniskais personāls nepārvalda pacienta valodu – tas lielāko tiesu attiecināts uz krievu valodu. Grozījumi paredz - ja pacientam būtu nepieciešama tulkošana valsts valodā, nodrošināt tulkošanu ar kaimiņa, radinieka, drauga, Google translate vai mākslīgā intelekta palīdzību. Ja lieto tulka pakalpojumus, tos apmaksā pats pacients.
Saslimstība ar cukura diabētu Latvijā turpina pieaugt, un patlaban šīs slimības pacientu skaits mūsu valstī jau pārsniedz 100 tūkstošus. Šiem cilvēkiem ikdienā jāsadzīvo ar diabētu un bieži vien arī citām šīs slimības radītajām veselības problēmām. Katr
Pavasara sākumā plaši izskanēja fakts, ka reto slimību pacientiem šā gada budžetā finansējums jauniem medikamentiem netiek piešķirts. Lai gan ir cerības uz nelielu finansējuma pieaugumu nākamajā gadā, liela daļa reto slimību pacientu joprojām paliks bez medikamentiem. Gan tāpēc, ka arī šoreiz Veselības ministrijai netiks piešķirts viss pieprasītais finansējums, gan tāpēc, ka lielai daļai diagnožu zāles vēl nemaz nav atklātas un apstiprinātas. Ieskicēšu, kāda ir situācija Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī apskatīšu iespējamos risinājumus.
Pusotrs tūkstotis nedziedināmi slimu cilvēku šogad jau saņēmuši valsts apmaksātu hospisa aprūpi savā mājvietā, jo ieviests jauns pakalpojums — mobilās komandas. Tomēr tā ir neliela daļa no pacientiem, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe. Vismazāk aizsargātie pašlaik ir tie, kas vēl nav uz nāves gultas
Līdzīgi kā romāna Pēdējais mohikānis galvenais varonis paliek pēdējais no savas cilts, mūsdienu Latvijā aptiekas piespiedu kārtā kļūst par pēdējo vēl nesabrukušo pīlāru, uz kura balstīsies valsts veselības aprūpes sistēma. Gada laikā Veselības ministrija ir radījusi visus apstākļus, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir veselības problēmas, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas tikai pieaugs. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida Veselības ministrijas (VM) virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā.
Nodibinājums Hospiss LV atzinīgi novērtē to, ka Valsts kontrole (VK) ir pievērsusi uzmanību paliatīvās aprūpes jomai. Sagatavotais revīzijas ziņojums balstās liela apjoma datos, kuri pierāda VK secinājumus. Mūsu organizācijai iespēja iepazīties ar šiem datiem ir ļoti būtiska, jo ikdienā sabiedriskajām organizācijām nav piekļuves daudziem datiem. Turpmāk šo ziņojumu varēsim izmantot, lai pamatotu arī Hospiss LV jau iepriekš izteiktos priekšlikumus ministrijām un politiķiem.
Pirmā tipa diabētu man diagnosticēja jau bērnībā – astoņu gadu vecumā. Ilgstoši centos ignorēt šo diagnozi un atliku to otrajā plānā, bet tagad vēlētos, kaut būtu darījusi citādi. Man vēl nav 30 gadu, bet patlaban cīnos ar nopietnām un neatgriezeniskām redzes komplikācijām, kuras izraisījusi nepietiekama diabēta kontrole.
Joprojām daļā sabiedrības valda utopisks pieņēmums, ka pastāv iespēja visus veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem apmaksāt valstij. Uzdrīkstēties cerēt uz ko tādu Latvijā ir muļķīgi, jo pie mūsu nodokļu ieņēmumiem un izdevumu struktūras, ilgstoši neapmierinātajām neskaitāmajām vajadzībām, kuras vēl tagad pastiprina ārējie faktori, ir neiespējami. Pasaules Banka jau izsenis ir skaidrojusi, ka liels neoficiālais sektors (ēnu ekonomika) nomāc valdības spēju nodrošināt pienācīgus izglītības un veselības pakalpojumus, kā arī funkcionējošu infrastruktūru.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
