Top digitāls rīks, kas uzlabos medicīnas personāla un pacientu komunikāciju

  • Laura Lokmane
  • 03.04.2025.
Laura Lokmane. Publicitātes foto

Laura Lokmane. Publicitātes foto

Efektīva komunikācija starp pacientiem un medicīnas personālu veicina pacientu uzticību veselības aprūpes iestādei, kas savukārt uzlabo ārstēšanās pieredzi un apmierinātību ar sniegtajiem pakalpojumiem.

Visā pasaulē, arī Latvijā, ir problēmas ar ierobežotiem resursiem un medicīnas personāla trūkumu, kas nozīmē – medicīnas darbiniekiem ir maz laika komunikācijai ar pacientu. Lai risinātu šo problēmu, tiek strādāts pie Hospilly– digitāla rīka, kas optimizē medicīnas personāla un pacientu komunikāciju, samazinot rutīnas uzdevumu slodzi un uzlabojot pacientu pieredzi.

Radītais risinājums nav tikai vienkāršs ātrās atbildes rīks, bet pilnvērtīgs palīgs slimnīcām, kas strukturē informāciju un uzlabo aprūpes efektivitāti, palīdz samazināt rutīnas uzdevumu slodzi un ļauj personālam vairāk koncentrēties uz pacientu aprūpi. Tas nav tikai tērzēšanas robots – tas ir risinājums, kas fokusējas uz personāla un pacientu komunikācijas digitalizāciju un procesu optimizāciju, izmantojot mākslīgo intelektu kā vienu no iekļautajām tehnoloģijām. Rīka izveidi iedvesmoja personīgā pieredze.

Personīgā pieredze kā idejas pamats

Uzturēšanās uzņemšanas nodaļā, lai saņemtu neatliekamo palīdzību zīdainim, bija ļoti satraucoša pieredze. Uztraukums, neziņa, saskāros ar informācijas trūkumu un sapratu, cik svarīgi ir nodrošināt ērtu piekļuvi būtiskai informācijai vecākiem un pacientiem. 

Nezināšana, kam jautāt, ārsti un medicīnas māsas, kuras ir aizņemtas un ne vienmēr pieejamas, sadrumstalota un grūti atrodama informācija. Kā jaunajai mammai tā bija pirmā šāda pieredze, un informācijas trūkums bija nomācošs. Sāku domāt, kāpēc gan nevarētu būt viena centralizēta lietotne, kur pacients var ātri un ērti atrast nepieciešamās atbildes? Slimnīcā stresa līmenis jau tā ir augsts, bet pieejamā informācija var būt izšķirīga, lai pacients un viņa tuvinieki justos mierīgāk. Tā dzima ideja par risinājumu, kas palīdzētu uzlabot slimnīcu pieredzi, atvieglotu medicīnas personāla darbu.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Apzinājos, kā tehnoloģijas var palīdzēt

Ar plašu pieredzi uzņēmējdarbībā un projektu vadībā dažādās nozarēs 2021. gadā izlēmu pievērsties inovācijām. Pirmā pieturvieta manā tehnoloģiju izzināšanas ceļā bija biedrības Riga TechGirls programma Iepazīsti tehnoloģijas, kas ļāva skaidrāk saprast IT pasauli. Absolvējot programmu, es turpināju ar dalību mentoringa programmā, kur mans mentors bija Sigvards Krongorns, Castprint līdzdibinātājs un Verge HealthTech fonda pārstāvis. Viņa atbalsts bija nenovērtējams – padomi, pieredzes stāsti un praktiskās zināšanas palīdzēja spert pirmos soļus jaunuzņēmumu vidē ar pārliecību. Iemācījos ļoti daudz praktisko lietu. Kopumā izmantoju visas iespējas, devos uz visiem pasākumiem, iepazinos ar cilvēkiem un iepazinu jaunuzņēmumu kopienu. Tāpēc, pēc pieredzes slimnīcā, zināju, kā šo problēmu var risināt ar tehnoloģiju palīdzību.

Hakatons un “Hospilly” rašanās

Ar šo ideju piedalījos hakatonā Women in Tech par tēmu Veselība. Dati. Mākslīgais intelekts, lai izstrādātu risinājumu pacientu pieredzes uzlabošanai slimnīcās. Izpētes procesā sapratām, ka liela problēma ir ne tikai pacientu informētības trūkums, bet arī medicīnas darbinieku pārslogotība. Medicīnas māsas ikdienā veic milzīgu darba apjomu, taču viņām trūkst resursu un atbalsta. 

Kāpēc tā nepalika vairs tikai hakatona ideja? Viena no digitālā rīka sastāvdaļām ir mākslīgā intelekta asistents pacientiem, kas procesa laikā tapa sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu. Sazinājāmies un saņēmām atsaucīgu atbalstu un nepieciešamos datus asistenta izstrādei. Devāmies iepazīstināt ar izveidoto risinājumu, saņēmām ļoti pozitīvu atgriezenisko saiti, un sadarbībā ar digitālo risinājumu uzņēmumu Xybos tika izstrādāta platforma chatbos.ai, kuru izmantojām, lai radītu Rīgas Dzemdību nama mājaslapas virtuālo asistentu, kurš pavisam nesen tika nodots lietošanai klientiem un pacientiem. Turpinām strādāt, lai arī Hospilly varētu izmantot plašākā mērogā. Pirmais pilotprojekts martā tika nodots pacientu lietošanai, arī sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu – veselības aprūpes iestādi, kas ir atvērta inovācijām un patiešām prioritizē savu pacientu un darbinieku labbūtību.

Jaunuzņēmuma nākotnes iespējas

Pašlaik intensīvi turpinām attīstību, pieteicāmies arī TechChill jaunuzņēmumu konkursā. Lai gan sākotnēji netikām starp TOP 50 pretendentiem, pēdējā brīdī saņēmām uzaicinājumu uz pusfinālu. Vēl lielāks pārsteigums bija, ka iekļuvām finālā, kur varējām no lielās skatuves pastāstīt par savu vīziju. Lai arī nesaņēmām galveno balvu, iespēja būt starp finālistiem no 160 Baltijas jaunuzņēmumiem, bija mūsu uzvara. Šī pieredze pavēra jaunus kontaktus un iespējas straujāk virzīt projektu uz priekšu. 

Plānojam līdz vasarai palaist vēl vismaz divus pilotprojektus un turpināt strādāt pie rīka izstrādes. Patlaban aicinām veselības aprūpes iestādes uz sarunām par digitālā rīka izmantošanu. Esam pārliecināti, ka tehnoloģijas var kalpot kā spēcīgs instruments sabiedrības labā. Un vislielākais gandarījums ir redzēt, kā sākotnējā ideja, kas dzima no personīgās pieredzes, kļūst par reālu risinājumu, kas var mainīt veselības aprūpi Latvijā un pasaulē.

Autore ir Hospilly idejas autore 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.