Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Šogad veselības nozares kopējais budžets veido 1,91 miljardus eiro. Papildus 30,16 miljoni eiro piešķirti veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem. Lai arī summas sākotnēji šķiet lielas, taču vajadzību ir tik daudz, ka finansējums gandrīz kā smiltis iztek caur pirktiem. Kā gads iesācies ambulatorajā aprūpē un kādi izaicinājumi gaidāmi?
Tēlaini sakot, ir sajūta, ka gadu no gada tu kāp tajās pašās vecajās kurpēs – pielabo zoli vai veic vēl kādus citus neatliekamus remontdarbus, un dodies vien tālāk. Un galvenais iemesls šādai situācijai – nepietiekamais finansējums. Sekas tam ik gadu izjūtam arvien skaudrāk – cieš cilvēku veselība. Pieaug hronisko pacientu skaits. Cilvēki izmisīgi cenšas “noķert” valsts apmaksātus pakalpojumus. Labi, ja pacientam darba devējs ir nodrošinājis veselības apdrošināšanu, tad viņš jūtas drošāk, citādi – rindas garas un maksas vizītes ne visi var atļauties. Ikgadējā problēma, nenoliedzami, ir arī mediķus trūkums. Ja trūkst personāla, tas atsaucas uz pakalpojumu pieejamību, kas savukārt samazina klīnikai piešķirtā finansējuma apjomu. Viss ir savstarpēji saistīts. Un pašreizējā finansējuma situācijā mēs galvenokārt varam apdzēst tikai “ugunsgrēkus", nevis pilnvērtīgi atrisināt kādu problēmu.
