Laikā, kad dažādi uz mediju darbu un saturu attiecināmi ierosinājumi izskan gan no Saeimas tribīnes, gan publiskajās diskusijās, šķiet būtiski atgādināt, ka mediju politiku Latvijā ciešā sadarbībā ar profesionālām žurnālistu un mediju organizācijām veido Kultūras ministrija. To neveido – un to nedrīkstētu veidot - atsevišķi sadrumstaloti, populistiski un politiski priekšvēlēšanu priekšlikumi, lai cik vienkārši un pareizi tie reizēm šķistu. Šādu saraustītu, populistisku priekšlikumu taktiku pašlaik aktīvi izmanto Nacionālā apvienība (NA), kuras iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis neizmantoja iespēju veidot visaptverošu mediju politiku un kura laikā netika attīstītas mediju politikas pamatnostādnes, atstājot šo jomu bez skaidra stratēģiska dokumenta. Protams, saprotu, ka izveidot būtisku un sarežģītu politikas dokumentu nav tik populāri kā virzīt populistiskus priekšlikumus.
Aicinājums sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā Depresijā sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no ‘apgrozības’, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika ‘izņemti no apgrozības’.
Aizvadītajā gadā kādas darba dienas izskaņā manā auto skan Latvijas Radio ziņas. Ir vakars un pirmo reizi dzirdu pieteikumu, ka tās ir ziņas vieglā valodā. Nebiju iepriekš to piefiksējusi. Ziņas skanēja lēnāk, vārdu izvēle bija vienkārša, arī teksts attiecīgi īsāks. Īpaša norāde, ka skanēs ziņas vieglā valodā. Nozīmīgs satura pieejamības piemērs Latvijas mediju vidū, nacionālo mediju pienākums, lai veicinātu iekļaujoša satura esamību. Spriežot par laiku, kurā tas skanēja, mērķauditorija nav jaunā paaudze. Bet kāpēc ne, tikai citā kanālā un laikā?
Šā gada 3. novembrī Latvijas Televīzijas raidījumā Šodienas jautājums tika intervēta Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda. Šīs intervijas tulkojums latviešu valodā izraisīja publisku sašutumu nekvalitatīvā tiešraides tulkojuma dēļ. Plašsaziņas līdzeklis nākamajā dienā izplatīja paziņojumu, ka lauzīs līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.
No kādiem avotiem Latvijas iedzīvotāji gūst informāciju par notiekošo Latvijā un pasaulē? Šis jautājums ir tikpat svarīgs kā, piemēram, jautājums par pārtikas kvalitāti vai apkārtējās vides drošību. Mūsu uzticēšanās medijiem, saņemtās informācijas kvalitāte ietekmē mūsu domāšanas skaidrību un daudzpusīgumu, visdažādāko lēmumu pieņemšanu un arī pilsonisko aktivitāti.
Par komercmediju interešu lobiju un Ukrainas kara seku ietekmi uz sabiedrisko mediju brīdina LTV valdes jaunais loceklis Kaspars Odiņš
Lai noliegtu neatkarīgas valsts un brīvu mediju priekšrocības, ir izdevīgi vairot neuzticēšanos neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem
Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna darbu jaunajā amatā sāks tad, kad konkursā atradīs jaunu viņas veidotā pētnieciskā raidījuma
Latvijas sabiedriskajos medijos šogad darbu sāks divas galvenās redaktores
Pēdējās nedēļās sabiedrības redzeslokā nonākuši nopietni jautājumi par sabiedrisko mediju situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas – ne tikai izvērsta virkne publisku diskusiju par atspoguļojuma ētiskumu un korektumu, bet arī saņemti vairāki politiķu pārmetumi par žurnālistu darbu, un pamanāma politisko spēku iesaiste sabiedrisko mediju redakcionālās politikas ietekmēšanā. Tā ir ļoti nopietna problēma, kuru nepieciešams risināt. Tādēļ, iestājoties par demokrātiskas valsts vērtībām, tai skaitā vārda brīvību un mediju redakcionālo neatkarību, Latvijas Mediju ētikas padome ir sagatavojusi vēstuli un redzējumu par esošo situāciju.
Nesen pagājušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, esam spēruši nozīmīgus soļus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
