Ilustratīvs attēls
Aizvadītajā gadā kādas darba dienas izskaņā manā auto skan Latvijas Radio ziņas. Ir vakars un pirmo reizi dzirdu pieteikumu, ka tās ir ziņas vieglā valodā. Nebiju iepriekš to piefiksējusi. Ziņas skanēja lēnāk, vārdu izvēle bija vienkārša, arī teksts attiecīgi īsāks. Īpaša norāde, ka skanēs ziņas vieglā valodā. Nozīmīgs satura pieejamības piemērs Latvijas mediju vidū, nacionālo mediju pienākums, lai veicinātu iekļaujoša satura esamību. Spriežot par laiku, kurā tas skanēja, mērķauditorija nav jaunā paaudze. Bet kāpēc ne, tikai citā kanālā un laikā?
Nākamā epizode. Esmu uz pagarināto nedēļas nogali Vācijā pie draugiem. Piefiksēju, ka vakarā uz ekrāna ziņas vācu valodā. Draugu bērni vecumā no 8 līdz 11 gadiem kā uzticīgākie animācijas filmu fani pielipuši ekrānam un skatās ziņu pārraidi. Pēc tam pie vakariņām vaicājam, ko jaunu dzirdējuši. Un bērni sāk stāstīt, kas aktuāls valstī un pasaulē.
