Jānis Eglītis. Publicitātes foto
VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM) izveides reforma ir praktiskajā fāzē, savukārt jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) sastāvs mainīsies augustā.
Ir īstais brīdis pārvērtēt, kā pārstāvēt sabiedrības intereses efektīvāk, un solidarizēties ar valsts pārvaldi, kur gaidām jostu savilkšanu.
Bez lielas publiskas ažiotāžas patlaban turpinās Latvijas demokrātijai būtiska reforma – vienota sabiedriskā medija izveide. To īsteno LSM jaunieceltā valde, iesaistot kolektīvu. Savukārt pārmaiņu stratēģiskos mērķus un procesa pārraudzību nodrošina SEPLP, kas izveidota – arī šī viedokļa autora līdzdalībā – pirms četriem gadiem, lai izdarītu līdz tam neiespējamo: apvienot Latvijas Televīziju un Latvijas Radio vienotā, mūsdienīgā un spēcīgā sabiedriskajā medijā, kas spēj radīt lielāku sabiedrisko labumu – daudzveidīgāku un kvalitatīvāku saturu.
Reforma juridiski tika pabeigta šā gada sākumā. Pirmajā pusgadā notika administratīvo struktūru apvienošana, bet turpmāk akcents pārlikts uz vienotas satura un tehnoloģisko struktūru, sadarbības mehānismu izveidi. Tas notiek atbilstoši SEPLP noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem, kas paredz pilnīgu digitālo transformāciju, ņemot vērā labākos piemērus no BBC, Somijas Yle un citiem sabiedriskajiem medijiem, ar kuru darbu autoram ir bijusi iespēja iepazīties klātienē.
LSM valde nesen paziņoja par stratēģiskajām prioritātēm, kas saskaņotas ar SEPLP. Viena no tām – no nākamā gada lineārajā ēterā saturs būs pieejams tikai valsts valodā.
Krievu valodas redakcijas vairs nedarbosies autonomi, bet iekļausies LSM.lv latviešu redakcijā.
Šis lēmums atbilst gan SEPLP jau 2023. gadā noteiktajām prioritātēm, gan arī secinājumiem SEPLP pētījumā par mazākumtautību auditoriju, kurā norādīts – krievvalodīgie nevēlas īpaši pielāgotu saturu kā atsevišķai grupai.
Ņemot vērā, ka LTV un LR līdzšinējā darbība digitālajā jomā ir iekavējusies vismaz desmit gadus, iespējas attīstībai ir milzīgas.
Šī raksta autora ieskatā – LSM auditorija tuvākajos gados nevis saruks, bet pieaugs. Īpaši pēc tam, kad tiks palaista jaunā satura straumēšanas aplikācija – Latvijas Netflix versijā ar plašu video un audio pieejamību. Patlaban LSM ir viens no retajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā, kam vēl nav sava bezmaksas video un audio pēc pieprasījuma straumēšanas platformas mobilajā un “gudro” TV vidē.
Tāpat paredzēta ciešāka redakciju sadarbība, operatīvāka piekļuve informācijai, taisnīga un caurspīdīga atalgojuma sistēma, kā arī uzlaboti darba apstākļi – pārmaiņas, kuras LSM un sabiedrība ir pelnījusi jau sen. Kā redzams daudzviet Eiropā, dalījums starp radio, TV un digitālajām platformām ir novecojis – satura kvalitāte un auditorijas vajadzības ir noteicošais.
Lai LSM patiešām kalpotu sabiedrībai, ir būtiski sekot līdzi auditorijas paradumu maiņām un tos sistemātiski analizēt – to efektīvi var īstenot vienotā medijā. Papildu optimismu sniedz esošā profesionālā pārmaiņu vadības komanda, kas spēj komunicēt pārmaiņas gan ar kolektīvu, gan sabiedrību un nebaidās tās realizēt, balstoties auditorijas vajadzību izpētē un labajās praksēs.
Pārmaiņas ļauj sabiedrībai arī pamatoti pieprasīt efektīvāku LSM darbību un kapitālsabiedrības pārvaldību. Pēc apvienošanas dokumentu aprite starp SEPLP un LSM šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, ir samazinājusies būtiski - par vairāk nekā 50%. Autora ieskatā, atteikšanās no birokrātiskām procedūrām jāturpina arī jaunās padomes vadībā, koncentrējoties uz stratēģisku pārvaldību un uz rezultātu vērstu pieeju – vai tas attiecas uz latgaliešu valodas atspoguļojumu, reģionālo saturu, auditorijas sasniedzamību platformu attīstību u.tml. Sabiedriskā pasūtījuma plānam ir jābalstās vispusīgu sabiedrības vajadzību izpētē.
Tieši tā darbojas sabiedriskie mediji un to pārvaldītāji visā Eiropā.
Arī SEPLP darbībai ir jāmainās – tai jābūt efektīvākai un vairāk fokusētai uz sabiedrības interesēm, nevis programmu plānu saskaņošanu. Pašreiz SEPLP budžets sasniedz ap 800 tūkstošiem eiro gadā. Saskaņā ar padomes lēmumu nākamgad tas saruks par 30 tūkstošiem eiro, par ko informēta arī Finanšu ministrija. Pēc šā raksta autora domām, pēc LSM juridiskās apvienošanas un ievērojama darba apjoma krituma ir visas iespējas izmaksas samazināt vēl būtiskāk, nezaudējot kvalitāti sabiedrības interešu pārstāvībā.
Gandarījumu rada tas, ka arī no jaunās padomes locekļiem publiski izskan apņemšanās reformēt SEPLP darbu. Sabiedrībai būtu jāseko līdzi, lai šie solījumi nekļūst par formālu retoriku, tāpat ir laikus jāsaprot vai padomes locekļa darbs arī turpmāk ir pilna laika darbs, vai tomēr nepilna kā citu kapitālsabiedrību padomēs, attiecīgi pārskatot padomes locekļu atlīdzību.
Efektivitātes nolūkā būtu apsverama arī padomes pārcelšana uz Zaķusalas LSM ēku, kā arī lietvedības un citu sistēmu integrācija ar LSM, vienlaikus saglabājot neatkarību lēmumu pieņemšanā. Šādi risinājumi ļautu ietaupīt līdzekļus un paaugstināt informācijas aprites efektivitāti.
Nav šaubu – pārskatāmā nākotnē reformas pozitīvā ietekme būs jūtama arī auditorijai. Saturam jākļūst kvalitatīvākam un daudzveidīgākam, sasniedzamībai – augstākai, kopējai darbībai – caurskatāmākai un efektīvākai. Mums kā sabiedrībai ir visas tiesības to sagaidīt, jo LSM budžets jau tagad pārsniedz Eiropas vidējo līmeni (0,14% no IKP) un tāds arī paliks.
Spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais medijs ir ne tikai kultūras un demokrātijas stūrakmens, bet arī nacionālās drošības jautājums. Ir būtiski, lai iesāktās pārmaiņas netiek apturētas un LSM, SEPLP darbs - politizēts.
Autors ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis