Foto - Sintija Zandersone, LETA.
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā Depresijā sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no ‘apgrozības’, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika ‘izņemti no apgrozības’.
Ja mēs tam pieliekam klāt arī nozīmīgas latviešu sabiedrības daļas (iespējams, ap 20% no vēlētāju skaita) gatavību balsot par pragmatiskajam vairākumam nepieņemamām, izteikti populistiskajām partijām, tad sanāk, ka Latvijas demokrātija ilgstoši cenšas darboties apstākļos, kad ap 40% Saeimas deputātu mandātu ir ‘izņemti no apgrozības’. Varbūt mūsu augošā atpalicība no kaimiņiem (kuriem tik lielu problēmu nav) nav vienkārša sakritība.
