Pēdējo nedēļu diskusija, kura raisījusies pēc Publiskās atmiņas centra šāgada 25. septembra aicinājuma Ventspils domei beidzot līdz Lāčplēša dienai demontēt Krievijas cīnītāja pret Latvijas Republikas neatkarību mūsu Brīvības cīņās Jāņa Fabriciusa (1877–1929) pieminekli, varētu beigties ar juridisku konstatējumu, ka pašvaldībai saistoši Dr. iur. Jāņa Plepa vadībā veidotie Augstākās tiesas secinājumi lietā Nr. 680015023, ka likumdevējs jau tiesībpolitiski izšķīries par «tiesību normā precīzi definētiem kritērijiem, kuriem iestājoties, publiskajā telpā esoši pieminekļi būtu demontējami[i]» un pašvaldībai, ja izpildās Demontāžas likuma 3. pantā iekļautie kritēriji, politiskās izšķiršanās jeb politiska lēmuma tiesību nav, bet vienkārši jāpilda likums un jājauc nost.
Latvija atguva faktisko neatkarību 1991.gada 21.augustā, pēc tam kad bija izgāzies valsts apvērsums Padomju Savienībā. Viens no pirmajiem redzamajiem darbiem bija Rīgas Ļeņina pieminekļa demontāža, kuru sāka jau 24.augustā. Jau 6.septembrī Padomju Savienība atzina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, un tā paša gada 12.decembrī Krievijas Augstākā padome ratificēja vienošanos par Neatkarīgo Valstu savienības (NVS) izveidi un denonsēja 1922.gada 30.decembrī parakstīto līgumu par PSRS izveidi. Līdz ar to pati Padomju Savienība beidza eksistēt. Tā kā Padomju
Kāpēc Navaļnijs atgriezās Krievijā, apzinoties, ka viņam draud cietums un varbūt pat nāve?
Vai ir tāda lieta kā "labs krievs"? Šāds jautājums sevišķi aktualizējās ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma apturēt TV kanāla Doždj (Дождь) darbību Latvijā, anulējot tā licenci. Dožd
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 4
Aktieris Lauris Dzelzītis (43) ne tikai saņēmis pirmo Lielo Kristapu savā mūžā, bet arī, kā pats saka, piedzīvojis smagāko gadu dzīvē. Atteikties no jūtām un daudz ceļot — tāds ir viņa plāns tuvākajai nākotnei
Prinstonas Universitātes profesors Stīvens Kotkins ir uzrakstījis Staļina biogrāfijas pirmās divas daļas — kopumā gandrīz 2000 lappušu —, un darbs vēl nav beidzies. Intervijā viņš skaidro, kāpēc marksisms vienmēr noved pie terora un kāpēc par auksto karu atbildīgs ir Hitlers
Nākamajās septiņās nedēļās — par dzīvi katrā no mūsu valsts desmitgadēm: ikdiena, kultūra, mode un paradumi. Laiks no 1940. līdz 1950. gadam ir smagākā desmitgade Latvijas vēsturē. Otrais pasaules karš izposta tautsaimniecību, un sākas pusgadsimtu ilgs padomju okupācijas posms. Gandrīz visas cilvēka dzīves jomas turpmāk vēlas kontrolēt valsts
Francijā pie Amjēnas sabiedroto karaspēks sāk ofensīvu, kas pēc 100 dienām piespieda Vāciju kapitulēt
Strēlnieks ar četru armiju augstākajiem apbalvojumiem kauju starplaikos rakstīja mīlestības vēstules cīņubiedru vietā. Bet pazudušā kareivja līgava visu mūžu gaidīja viņu atgriežamies — ar šādiem dzimtas stāstiem jaunajā filmā Astoņas zvaignes nāk klajā Dainis Īvāns un Askolds Saulītis Ģimenē viņu sauc
Viļa Daudziņa neticamais meistardarbs JRT izrādē Pēdējā Ļeņina eglīte
«Labākie dzīvo bez pārliecības, bet sliktākie ir kaisla sprieguma pilni»
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
