Sabiedroto valstu karavīri ierakumos Rietumu frontē. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Francijā pie Amjēnas sabiedroto karaspēks sāk ofensīvu, kas pēc 100 dienām piespieda Vāciju kapitulēt
Augusta pirmajās dienās atklāja kuģu satiksmi starp trim Latvijas ostas pilsētām — Rīgu, Ventspili un Liepāju. Sākotnēji tam izmantoja divus kuģus, kas kursēja pretējos virzienos, ceļu sākot otrdienas rītā un noslēdzot piektdienas pēcpusdienā. Pats brauciens gan bija īsāks, jo kuģi ilgāku laiku uzturējās Ventspilī.
8. augustā ar Amjēnas kauju Francijā sākās «100 dienu ofensīva» jeb sabiedroto valstu veiksmīgu uzbrukumu virkne vācu spēkiem Rietumu frontē, kas noslēgsies ar Vācijas kapitulāciju 11. novembrī. Uzbrukums Amjēnas apkārtnē ilga līdz 12. augustam. Tieši pirmajā uzbrukuma dienā tika gūti vislielākie panākumi. Iesaistot kaujā gandrīz 600 tanku, izdevās pārraut vācu aizsardzības līniju 24 kilometru platumā un pavirzīties uz priekšu līdz pat 15 kilometriem. Uzbrukums, kas sākās 4.20 no rīta, bija tik straujš, ka dienas laikā gūstā krita 17 000 vācu karavīru, to skaitā arī vairāku divīziju štābu virsnieki, kuri tika sagūstīti savos štābos, ēdot brokastis. Vācu ģenerālštāba viens no vadītājiem ģenerālis Ērihs Ludendorfs nodēvēja to par «vācu armijas melno dienu», kas atstāja morāli graujošu ietekmi uz karaspēku.
