Publiskā sektora iepirkumos, tai skaitā kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā. Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja.
Būvniecības process sākas ar ieceri. Ar ideju. Viena ideja ir rezultējusies ar Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādes un būvdarbu līguma (Stacijas līgums) noslēgšanu. Pašlaik noris būvdarbi un strīdi. Strīdi ir dažādi, taču, tā kā lielākā to daļa skar vismaz divus būtiskus elementus - laiku un naudu -, šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta naudai. Liela daļa lasītāju noteikti ievērojuši, ka būtisku sadaļu diskusijās aizņem tā saucamā būvniecības izmaksu indeksācija.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis Latvijas uzņēmumu nodokļu maksāšanas reitingu. Reitings ir VID vērtējums par nodokļu saistību izpildi, augstākais līmenis tajā ir “A”, kas nozīmē, ka uzņēmums laikus un pilnībā pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku. Saskaņā ar šo reitingu puse no visiem Latvijas uzņēmumiem ir iekļauti “B” un “C” līmenī, kas nozīmē, ka tie saskaras ar kādām nodokļu nomaksas sarežģījumiem. “A” līmenī ir tikai 18% uzņēmumu, kas liecina, ka t.s. “radošā pieeja” nodokļu nomaksai aizvien vēl ir gana izplatīta parādība. Ko darīt, lai 18% pārtaptu par vismaz 80%, proti, lai nodokļu maksāšana kļūtu par pašsaprotamu parādību, nevis “dīvainību”, kā to uztver dažās nozarēs?
Te pasūtījums internetveikalā, te norēķināšanās ar viedtālruni iepirkšanās centrā – apmaksas veikšana par preci arvien biežāk kļūst tikpat kā nemanāma. Paaugstinoties preču pieejamībai un sabiedrības labklājībai, pamazām piezogas un par ikdienas sastāvdaļu kļūst arī regulāras iepirkšanās paradums. Tomēr gana bieži mirkļa emociju ietekmē iegādātās preces cilvēkam nav primāri nepieciešamas, bet, pat ja atrodas iemesls iepirkties, reti kurš apsver videi un maciņam draudzīgāko alternatīvu – otrreizējas dzīves piešķiršanu precei, to labojot vai iegādājoties lietotu modeli. Kas ierauj mūs iepirkšanās azartā un kā izkļūt no apburtā loka?
Daudzu Eiropas valstu lauksaimnieki sūdzas par sarežģītajiem saimniekošanas apstākļiem un vairs nevēlas ar to samierināties
Ilggadējais vēlēšanu e-risinājumu nodrošinātājs figurē vairākos kriminālprocesos aizdomās par krāpšanu, un viņa firmas kontos arestēti 1,25 miljoni eiro. Tikmēr vēl nav skaidrības, kā pēc pusgada tiks nodrošināts elektroniskais balsotāju reģistrs Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Vairāk nekā 600 mazumtirdzniecības vietu apvienotas Latvijas Tirgotāju savienībā, kas ir uzņēmums ar zīmolu LaTS. Tā vadītājs Raimonds Okmanis stāsta, kā uzņēmuma darbības principi ļauj veikalniekiem saglabāt neatkarību un vienlaikus konkurēt ar lielajiem tīkliem
Medijos ik pa laikam varam lasīt par dažādiem iepirkumiem. Bieži vien par tādiem, kuros ir radušās kādas problēmas – kavējas termiņi vai ir konflikti ar piegādātājiem. Publiskie iepirkumi katru dienu tiek izsludināti dažādās nozarēs, arī komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās. Vai pastāv veidi, kā uzlabot šo apjomīgo sistēmu, lai pasūtītāji sasniegtu cerētos mērķus, bet pakalpojumu sniedzēji varētu nodrošināt pēc iespējas augstāku kvalitāti?
Situāciju ar publiskā sektora iepirkumiem mobilo telekomunikāciju jomā var dēvēt par matemātisku spēli ar vērtēšanas kritērijiem, kas ilgst jau vairākus gadus. Lai gan tajā visbiežāk uzvar viens pretendents, zaudētāju ir daudz vairāk, jo cieš ne tikai godīga tirgus konkurence, bet arī sabiedrība kopumā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir viena no galvenajām institūcijām brīva, demokrātiska un godīga vēlēšanu procesa organizēšanā un nodrošināšanā. Visas sabiedrības interesēs ir redzēt to labi pārvaldītu, nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem un tehnoloģijām.
Ir ļoti apsveicama Latvijas satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) un arī Ministru kabineta iniciatīva krīzes apstākļos sildīt ekonomiku, ieguldot līdzekļus ceļu būvē un infrastruktūras attīstībā. Šā gada maijā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti papildu 75 miljoni eiro. Plānots veikt seguma atjaunošanu uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem aptuveni 500 kilometru garumā, kā arī vairāku tiltu remonti. Šis ir sen nepieciešams ieguldījums Latvijas ceļu atjaunošanā, tādēļ svarīgi, lai nerastos birokrātiski sarežģījumi, tos īstenojot.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
