Beļģijas zemnieki 2. februārī ar olām apmētā policiju Briseles kvartālā, kur atrodas vairākas Eiropas Savienības institūcijas. Foto — Scanpix.
Daudzu Eiropas valstu lauksaimnieki sūdzas par sarežģītajiem saimniekošanas apstākļiem un vairs nevēlas ar to samierināties
No cilvēciskā viedokļa tā ir katastrofa, saka 38 gadus vecais Pjērs Bretaņa no Pornikas mazpilsētas Francijas rietumu krastā. Lai gan viņa tēvs «nomira 60 gadu vecumā no pārpūles un nespējas pielāgoties modernajām prasībām», Pjērs nolēma pārņemt mantoto zemnieku saimniecību. Turklāt izvēlējās pāriet tikai uz bioloģiskas liellopu un vistas gaļas ražošanu. Tagad viņš šaubās, vai tā bija pareiza izvēle.
«Mums tas viss ir apriebies,» viņš stāsta avīzei The Guardian. «Es mīlu savu darbu — saimniekoju bioloģiski, jo esmu pārliecināts, ka tas ir pareizi gan no ētiskā, gan no veselības viedokļa. Deviņu gadu laikā, kopš kļuvu par zemnieku, nekad neesmu piedalījies protestos, es labprātāk esmu kopā ar saviem dzīvniekiem. Taču situācija kļūst pārāk sarežģīta — mums ir vajadzīgas pienācīgas cenas, kas atspoguļotu ne tikai mūsu produkcijas kvalitāti, bet arī mīlestību, ko ieguldām šajā darbā.»
