Ilustratīvs attēls
Situāciju ar publiskā sektora iepirkumiem mobilo telekomunikāciju jomā var dēvēt par matemātisku spēli ar vērtēšanas kritērijiem, kas ilgst jau vairākus gadus. Lai gan tajā visbiežāk uzvar viens pretendents, zaudētāju ir daudz vairāk, jo cieš ne tikai godīga tirgus konkurence, bet arī sabiedrība kopumā.
Absurdi vērtēšanas kritēriji ir kļuvuši par galveno instrumentu, kā panākt, lai publiskajos iepirkumos varētu startēt un uzvarēt viens konkrēts komersants, rezultātā pasūtītājam maksājot augstākas cenas par mobilo sakaru pakalpojumiem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, iznīcinot tirgus konkurenci un padarot iepirkumu procedūras par formālām.
Aizvadīto gadu laikā ir iezīmējušās vairākas spilgtas tendences, ko aizvien sistemātiski redzam atkārtojamies publiskā sektora mobilo sakaru iepirkumos. Piemēram, daudzos iepirkumos figurē prasības komersantam nodrošināt konkrētu bāzes staciju skaitu vai piešķirto radiofrekvenču lietošanas atļauju skaitu, klientu apkalpošanas centru skaitu u.tml.
