Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem. Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. Eco Baltia vide remontdarbnīcā Lab!* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā tikai 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.
Kā rakstīja Ojārs Vācietis, gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Cik zaļš ir bijis šis gads Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, salīdzinot ar citām valstīm, un cik zaļš solās būt nākamais? Pagaidām šķiet, ka kopumā visi – gan iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, gan nozare – esam uz pareizā ceļa, kaut arī daži paradumi vēl ir jāizkopj. Piemēram, bioloģisko atkritumu šķirošana.
Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem. Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?
Latvijā pamazām arvien plašāk tiek attīstīti būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes laukumi. To dara arī Eco Baltia vide. Pēdējos gados būvgružu šķirošanas un pārstrādes iekārtās un laukumos nozare investējusi jau vairāk nekā 10 miljonus eiro. Taču bieži atduramies pret to, ka nav, kur likt pārstrādāto materiālu. Parasti ir iespējams sašķirot un pārstrādāt 50–90% būvniecības atkritumu konteinera satura. Taču, ja noieta nav, otro dzīvi konteinerā varēs atrast tikai 25% materiāla, pārējo nāksies noglabāt poligonā, kaut arī tam būtu pielietojums, ja vien būtu pieprasījums.
Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus. Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.
No šā gada sākuma likums liek visām pašvaldībām nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu. Kāpēc tas nenotiek, skaidro uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildēm un noteikumiem vēl tālu.
Kāpēc aptuveni puse ziedoto apģērbu nonāk atkritumu poligonos?
Publiskajā telpā ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā no šā gada 15.septembra. Gan par to kas to veiks, kas to drīkst veikt, gan par to, vai rīdziniekiem jāpārslēdz vai nav jāpārslēdz līgumi ar “Tīrīga”. Saprotams, ka šajā informācijas juceklī ir grūti saprast, kas ir noticis, kāpēc, vai un kāda būtu pareizākā rīcība attiecībā uz līgumu pārslēgšanu. Neaizstāvot Rīgas domes izvēlētā modeļa pareizību vai nepareizību, ir pilnīgi skaidrs, ka 15.septembrī kādam atkritumi no Rīgas parkiem, ielām un pagalmiem būs jāizved. Jautājums ir tikai viens – kurš to darīs?
Patlaban atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā. Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020. gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035. gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.
Varas dalīšana, kā arī dažādu pārvaldes līmeņu kompetenču nodalīšana, ko dažkārt mēdz dēvēt par subsidiaritātes principu, ir viens no konstitucionālo tiesību stūrakmeņiem. Tie pasargā no varas ļaunprātīgas izmantošanas, kādām augsti stāvošām personām iejaucoties valsts un pašvaldību institūciju darbā un diktējot noteikumus savtīgās politiskās vai biznesa interesēs. Tā ir būtiska demokrātijas un tiesiskas valsts sastāvdaļa, kas to atšķir no hierarhiskām centralizētām sistēmām, kur augstāk stāvošas personas var brīvi dot rīkojumus hierarhijā oficiāli vai neoficiāli zemāk stāvošajiem.
Par Tukuma novada domes lēmumu atkritumu apsaimniekošanā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
