Atkritumu šķirošanas laukums. Publicitātes foto.
Publiskajā telpā ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā no šā gada 15.septembra. Gan par to kas to veiks, kas to drīkst veikt, gan par to, vai rīdziniekiem jāpārslēdz vai nav jāpārslēdz līgumi ar “Tīrīga”. Saprotams, ka šajā informācijas juceklī ir grūti saprast, kas ir noticis, kāpēc, vai un kāda būtu pareizākā rīcība attiecībā uz līgumu pārslēgšanu. Neaizstāvot Rīgas domes izvēlētā modeļa pareizību vai nepareizību, ir pilnīgi skaidrs, ka 15.septembrī kādam atkritumi no Rīgas parkiem, ielām un pagalmiem būs jāizved. Jautājums ir tikai viens – kurš to darīs?
Atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma šķēršļu trase
Diskusijas par to, kā Rīgā tiks organizēta atkritumu apsaimniekošanas sistēma noritējušas jau gadiem ilgi. 2012.gadā arī Satversmes tiesa atzina esošo kārtību par neatbilstošu Latvijas normatīvajiem aktiem. Tad vairākus gadus Rīgas dome analizēja, vērtēja un diskutēja, kamēr 2017.gadā pieņēma lēmumu par publiskās privātās partnerības (PPP) modeli ar vienu apsaimniekošanas zonu un 20 gadu termiņu. Starp citu, likums pieļauj pat 30 gadu termiņu.
