Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Kā rakstīja Ojārs Vācietis, gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Cik zaļš ir bijis šis gads Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, salīdzinot ar citām valstīm, un cik zaļš solās būt nākamais? Pagaidām šķiet, ka kopumā visi – gan iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, gan nozare – esam uz pareizā ceļa, kaut arī daži paradumi vēl ir jāizkopj. Piemēram, bioloģisko atkritumu šķirošana.
Aizejošais gads – investīciju projekti un ražotāju atbildības sistēma
Šo gadu Eco Baltia darbībā un nozarē kopumā iezīmēja trīs lieli sasniegumi. Pirmais no tiem – atkritumu šķirošanas poligonos visos Latvijas reģionos beidzot ir uzstādītas un iedarbinātas bioloģisko atkritumu apstrādes un pārstrādes iekārtas. Ja līdz šim bioloģiskos atkritumus šķiroja galvenokārt Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, nu visiem ir iespēja šķirot “kā galvaspilsētā”, jo sašķiroto ir, kur vest. Tagad viss ir pašu iedzīvotāju rokās. Pārstrādes iekārtas ir uzbūvētas ar Eiropas Savienības finansējumu, tagad ir jāsasniedz noteiktie mērķi, lai nesanāk tā, ka ieguldītā nauda jāatmaksā, par to sūri maksājot visiem. Lai nebūtu tā, ka jaunajās iekārtās svilpo caurvējš, pašvaldību uzdevums nākamgad, iespējams, būs atrast veiksmīgus savstarpējās sadarbības modeļus un varbūt arī burkānam pievienot pātadziņu iedzīvotāju paskubināšanai, piemēram, ar saistošajiem noteikumiem padarīt bioloģisko atkritumu šķirošanu par obligātu pienākumu, kā tas jau ir Rīgas, Dienvidkurzemes un Liepājas reģionos.
