Jānis Aizbalts. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
No šā gada sākuma likums liek visām pašvaldībām nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu. Kāpēc tas nenotiek, skaidro uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Atkritumu apsaimniekotāja Eco Baltia vide birojā Dienvidu tilta pakājē ierodos ar mandarīniem maisiņā. Ir piektdienas pēcpusdiena, kad pusdienošanai jau par vēlu, tāpēc uzaicinu Jāni Aizbaltu uz veselīgu launagu. Augļi piesmaržo nelielo telpu ar stikla sienām un ļauj ķerties pie ļoti būtiska jautājuma, par kuru šodien vēlos parunāt ar uzņēmuma vadītāju, — kur liksim mandarīnu mizas?
No jaunā gada pašvaldībām visā Latvijā jānodrošina iespēja iedzīvotājiem šķirot bioloģiskos atkritumus. Rīgā un tai blakus esošajās pašvaldībās šī prasība stājās spēkā jau 2021. gadā, tomēr dati rāda, ka iedzīvotāju paradumi mainījušies gausi. Lai gan brūno atkritumu konteineru skaits galvaspilsētā četru gadu laikā septiņkāršojies, uz vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju pērn sanāca tikai nedaudz vairāk nekā divi tūkstoši šādu miskastu. Līdz novembra beigām tajās savākti aptuveni 6800 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu, kamēr nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros — 165 000 tonnu, tātad 24 reizes vairāk. Tikmēr vides ministrijas dati rāda, ka aptuveni 40% no visiem sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmie.
