Ilustratīvs attēls no Pixabaycom.
Latvijā pamazām arvien plašāk tiek attīstīti būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes laukumi. To dara arī Eco Baltia vide. Pēdējos gados būvgružu šķirošanas un pārstrādes iekārtās un laukumos nozare investējusi jau vairāk nekā 10 miljonus eiro. Taču bieži atduramies pret to, ka nav, kur likt pārstrādāto materiālu. Parasti ir iespējams sašķirot un pārstrādāt 50–90% būvniecības atkritumu konteinera satura. Taču, ja noieta nav, otro dzīvi konteinerā varēs atrast tikai 25% materiāla, pārējo nāksies noglabāt poligonā, kaut arī tam būtu pielietojums, ja vien būtu pieprasījums.
Vispirms mazs atgādinājums, ko saprotam ar būvniecības atkritumiem. Tas nav tikai rīģipsis, siltinājuma materiāli un citas lietas, kas paliek pāri pēc ēkas būvniecības un nekam citam nav izmantojamas. Katrs jauns būvprojekts sākas ar zemes darbiem, kuru rezultātā tiek izraktas smiltis, zāle, melnzeme, un būtu tikai loģiski, ja tas viss netiktu izmests poligonā, aprakts, aizmirsts un nākamajā projektā rakts no jauna, bet gan atsijāts, iztīrīts šķirošanas līnijās un atgriezts dārza un parku ierīkošanā un apzaļumošanā, teritoriju un grants ceļu izlīdzināšanā, gājēju celiņu iekārtošanā u. tml. Protams, arī reālus būvniecības atkritumus – akmeņus, ķieģeļus utt. – var atsijāt, sadrupināt un likt lietā otrreiz.
