Internets ir demokratizējis plašsaziņas līdzekļus, ļaujot ikvienam, kuram ir piekļuve viedtālrunim un tīmeklim, kļūt par satura veidotāju
Latvijas izglītības nākotne ir cieši saistīta ar spēju nepārtraukti attīstīt ne vien mācīšanas, bet arī mācīšanās metodes. Lai skolēni varētu veiksmīgi pielāgoties mūsdienu pasaules izaicinājumiem, ir nepieciešami mūsdienīgi un inovatīvi mācību līdzekļi, kas balstīti uz jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām. Turklāt svarīgi ir ne tikai sekot līdzi izglītības nozares pārmaiņām, bet arī aktīvi veidot vidi, kas veicina pedagogu un skolēnu nepārtrauktu izaugsmi, atklājot jaunas pieejas un risinājumus. Tikai ar tādu pieeju iespējams nodrošināt, ka izglītība ir aktuāla, efektīva un motivējoša visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem.
Vai varam strādāt kopā, ja nevaram vienoties par darba ētikas pamatprincipiem?
Matemātika ir ārkārtīgi svarīgs mācību priekšmets visos līmeņos, un tai ir liela nozīme mūsu dzīvē un sabiedrībā. Neraugoties uz vairākiem centieniem, šķiet, ka visām ieinteresētajām pusēm pašlaik ir jāstrādā plecu pie pleca vēl ciešāk, lai palīdzētu jauniešiem to apgūt labāk.
Pēdējo gadu straujā digitālā transformācija faktiski visās biznesa nozarēs kopā ar vietējās un globālās ekonomikas satricinājumiem ir pilnībā mainījusi veidu, kā mēs komunicējam, strādājam un dzīvojam. Likumsakarīgi tas maina spēles noteikumus arī biznesa pasaulē, liekot lielajām kompānijām kļūt dinamiskākām, efektīvākām, restrukturizēties un attīstīt jaunas prasmes. Daudzos gadījumos tas vairs nav attīstības, bet izdzīvošanas jautājums, kas kļūst par slodzes testu kompāniju vadītājiem. Pat vislabākā komanda vai modernākās tehnoloģijas nepalīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi, ja vadītājs nebūs savietojams ar jaunā laikmeta dinamiku.
Interneta žurnāls Satori.lv svin 20 gadu jubileju. Viens no četriem pašreizējiem portāla redaktoriem filozofs Igors Gubenko stāsta, ko šāds medijs dod Latvijas sabiedrībai
Brīvība, pašrealizācija, paštēls un laime — tās ir galvenās vērtības, kas Z paaudzes pārstāvjiem ir būtiskas darbā. Vai tās savienojamas ar kvalitatīvu strādāšanu?
Bērnība ir skaists un nereti maģiski mītiskiem uzskatiem un interpretācijām piepildīts laiks. Tas ir laiks, kad formējas mūsu uzskati un nereti arī kvēlākie sapņi; pirmā izpratne par pieaugušo pasauli un arī sapņu profesija. Veidojas pirmie ietvari, kuri satvers un diezgan lielā mērā veidos mūs par to, kas kļūsim. Tāpēc ir svarīgi ne tikai saprast, bet arī veidot bērniem pieejamo informatīvo lauku. Sevišķi laikā, kad bērniem un pusaudžiem informācija ir pieejama tik brīvi, kā tas ir mūsdienu digitalizētajā pasaulē.
Dažādās publikācijās un raidījumos nereti tiek diskutēts par to, kā skolotājiem būtu jāstrādā ar jauniešiem, lai veicinātu viņu interesi par mācībām, kas rezultētos ar labākām sekmēm. Būtiski atrast kopīgu valodu ar jauniešiem – galvenais, lai komunikācija ar jauniešiem būtu ātra, precīza un saprotamā valodā, jo jaunieši atrodas nemitīgā informācijas plūsmā un nereti vēlas būt tuvāk tehnoloģijām, nevis cilvēkiem.
Lai arī ļoti plaši tiek runāts par milleniāļu paaudzi un viņu tuvo draudzību ar digitālajām tehnoloģijām, nereti viņu zināšanas par praktiskām lietām ir visai šauras. Esmu saskārusies ar situāciju, ka brīdī, kad jāpaveic kaut kas praktiski un ārpus skolēnu ierastās vides – sociālajiem tīkliem – viņi mēdz apjukt.
Bērni un pusaudži informāciju pamatā iegūst internetā, kā arī digitālajā vidē, izmēģinot spēkus savai radošajai izpausmei. Kultūras ministrijas pētījums par bērnu un pusaudžu medijpratību atspoguļo, ka no visām interneta platformām vispopulārākā bērnu vidū ir YouTube, kuru lieto gandrīz visi aptaujātie (97%), veltot tai nozīmīgu daļu no savas ikdienas - kanālā YouTube bērni pavada pat piecas stundas dienā (19%) vai arī vairāk nekā trīs stundas (vairāk nekā trešā daļa 38%). Pētījuma dati rosina aizdomāties, vai ir pamats bažām par mūsu bērnu komunikācijas paradumiem, vai arī tā ir normāla mūsdienu digitālās paaudzes tendence. Neapšaubāmi, informācijas un digitālās tehnoloģijas ieņems arvien lielāku lomu sabiedrības dzīvē, un ir būtiski tās lietderīgi izmantot, attīstot bērnu izpratni un prasmes darboties digitālā vidē, kopīgi sadarbojoties izglītības satura veidotājiem, pedagogiem, vecākiem, arī medijiem un augstskolām.
Jēdziens Millenium jeb Y paaudze ir daudzkārt dzirdēts plasšaziņas līdzekļos, tiek atspoguļoti dažādi pētījumi par šo paaudzi un izdarīti secinājumi. Kas īsti ir milleniāļi? Kādas ir viņu vērtības, intereses, vēlmes? Ko viņi sagaida no izglītības un no darba tirgus, un ko darba tirgus un sabiedrība var sagaidīt no viņiem?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
