Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam izskaust nāves gadījumus ceļu satiksmē. Vai tas ir reāli?
Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.
Aicinot uz cieņpilnu mijiedarbību starp visiem ceļu satiksmes dalībniekiem un līdz ar to drošāku vidi uz Latvijas ielām un ceļiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Valsts policiju, apvienību Pilsēta cilvēkiem un partneriem uzsākusi kampaņu Dod ceļu cieņai. Kāpēc cieņas un satiksmes kultūras veicināšanai Latvijā jārīko īpašas kampaņas? Un kāpēc, aizbraucot uz ārzemēm, daudzi priecājas par laipnajiem un pieklājīgajiem cilvēkiem, bet paši savās mājās uzvedas kā neaudzināti bērni? Viena no problēmas saknēm ir dalīt satiksmes dalībniekus mazāk un vairāk aizsargātos – tas rada maldīgu sajūtu, ka vieniem par drošību uz ceļa ir jārūpējas vairāk nekā citiem, kaut arī atbildība katram ir sava un vienlīdz liela.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis vada jaunu pētījumu par smagām autoavārijām Latvijā, arī traģisko gadījumu Lizumā ar četriem bojāgājušajiem. Mēģinām noskaidrot, kāpēc jaunieši uz ceļiem izraisa tik smagas avārijas
Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados nedaudz, bet tomēr samazinās, Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona aizvien izceļas ar smagiem negadījumiem un bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Negadījumu iemesli ir ļoti dažādi, taču lielā mērā situāciju pasliktina mūsu braukšanas kultūra, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas savienojumā ar pārslodzi uz Pierīgas ceļiem un reto policijas klātbūtni uz ceļiem rada paaugstinātu risku.
Šovasar bijuši kritiski daudz smagu ceļu satiksmes negadījumu*, un sabiedrībai ir svarīgs jautājums – kāpēc tā notiek? Liela daļa autovadītāju un sabiedrība kopumā mēdz vainot ceļu kvalitāti, zīmju nepareizību, kā arī šoseju neesamību, salīdzinot Latviju ar citām Eiropas valstīm. Bet kas patiesībā ir lielākais ceļu satiksmes negadījumu iemesls?
Profesors Ivars Austers pētījis braukšanas kultūras psiholoģiskos mehānismus, un viņam ir padoms, kā uzlabot drošību uz ceļiem
Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns skaidro, kā Rīgā ierobežos skrejriteņu ātrumu un novietošanas kārtību
Turpmāk visas jaunās automašīnas būs jāaprīko ar vairākām obligātām drošības tehnoloģijām — tā pagājušajā gadā lēma Eiropas Parlamenta deputāti. Jaunās regulas mērķis ir samazināt ceļu satiksmē bojā gājušo un cietušo skaitu. Sagaidāms, ka tehnoloģijas palīdzēs izvairīties no cilvēku kļūdām, kas izraisa ap 95% ceļu satiksmes negadījumu. Galvenie avāriju cēloņi ir ātruma pārsniegšana, neuzmanība un braukšana alkohola reibumā. Vai tehnoloģijas var palīdzēt?
Pēdējā laikā Latvijas ziņu virsrakstos samērā bieži parādās tēmas, kas saistītas ar satiksmes drošību un tās regulēšanu ar stacionārajām un mobilajām ātruma kamerām, kā arī nesen uzstādītajiem pirmajiem vidējā ātruma kontroles radariem un droniem. Tā kā Latvija joprojām ieņem vienu no zemākajām vietām Eiropas Savienībā ceļu satiksmes drošības jomā, policija cenšas rast arvien jaunus risinājumus situācijas uzlabošanai, daudzi no tiem saistīti ar šādu dažādu digitālo rīku plašāku lietojumu.
Kādi sodi un ierobežojumi palīdzētu ierobežot elektroskrejriteņu negadījumus un traumas?
Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti. Turklāt agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
