Pēdējās desmitgadēs sabiedrības finanšu pratība ir būtiski pieaugusi, tajā skaitā zināšanas par apdrošināšanas nozari. Tomēr joprojām dominē vēlme pēc “ātrākā, lētākā un labākā” risinājuma, kas bieži objektīvi nav iespējams un diemžēl parasti notiek uz kvalitātes rēķina.
Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?
Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.
Apdrošināšanas sabiedrību klientu portfelī šajā desmitgadē aizvien jūtamāks kļūst tā dēvētās Z paaudzes īpatsvars. Liela daļa no šiem 1997. - 2009. gadā dzimušajiem jauniešiem ir absolvējuši skolu, ieguvuši profesiju, strādā un iekārto savu dzīvi. Vecākie jau sasnieguši 28 gadu vecumu, dibina ģimeni un paši kļūst par vecākiem
Pērnā gada augustā Norvēģijas pilsētā Bodø nodega daudzdzīvokļu māja ar 30 dzīvokļiem. Ugunsgrēka iemesls – pašaizdedzies elektroskrejritenis garāžas stāvā. Kopējais apdrošinātāju aprēķinātais zaudējums - aptuveni 10 miljoni eiro. Kāda gan ir šī stāsta saistība ar Latviju? Atbildot īsi – OCTA Garantijas fonds (GF)!
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
Uzņēmējdarbības pasaulē, kurā tradīcijas bieži sastopas ar jaunām idejām un tehnoloģijām, inovāciju un celmlaužu meklēšana ir kļuvusi par kritisku faktoru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju. Straujais tehnoloģiju attīstības temps būtiski maina ne tikai biznesa ekosistēmu, bet arī izglītības nozari, kas palīdz sagatavot topošos uzņēmējus. Uzņēmumi, kas jau šodien veic novatoriskus soļus tehnoloģiju jomā, ne tikai nodrošina sev konkurētspēju, bet arī rada paliekošu iespaidu sabiedrībā kopumā. Viena no iniciatīvām, kas maina izglītību tehnoloģiju un biznesa jomā ir StartSchool programma.
Mūsdienu dinamiskajā un ātri mainīgajā darba vidē psiholoģiskā labsajūta ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību ar darbu un vispārējo darbavietas kultūru. Psiholoģiskā labsajūta darbā ne tikai palīdz uzturēt augstu darba efektivitāti, bet arī veicina pozitīvas attiecības starp kolēģiem un samazina stresu un izdegšanas risku. Rūpes par darbinieku apmierinātību ir stratēģisks uzdevums, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma panākumus. Kā veicināt atbalstošas un drošas vides radīšanu uzņēmumā?
Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados nedaudz, bet tomēr samazinās, Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona aizvien izceļas ar smagiem negadījumiem un bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Negadījumu iemesli ir ļoti dažādi, taču lielā mērā situāciju pasliktina mūsu braukšanas kultūra, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas savienojumā ar pārslodzi uz Pierīgas ceļiem un reto policijas klātbūtni uz ceļiem rada paaugstinātu risku.
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents.
Kad privātmājā plīst ūdensvads vai vētras laikā jumtam uzkrīt koks, īpašnieks apzinās, ka būs nepieciešams remonts un, visticamāk, tas prasīs ievērojamas izmaksas. Taču daudzdzīvokļu mājās situācija bieži vien ir citāda. Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņu atbildība beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm, tāpēc, saskaroties ar negaidītām remonta izmaksām par koplietošanas telpu vai ēkas elementu bojājumiem, viņi bieži ir pārsteigti un neapmierināti ar neplānotiem izdevumiem.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
