Vīrusa gadā ekonomika sarukusi par 3,5%

  • Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
  • 02.02.2021
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Vakar publicētie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību liecina, ka otrais vilnis 2020. gada beigās nenesa prognozēto kritumu ekonomikas aktivitātē. To, ka ekonomikas attīstība būs būtiski labāka nekā pirmajā vilnī, jau varējām paredzēt, taču tautsaimniecībā saražoto preču un pakalpojumu apjomu kāpumu 4. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni gan negaidījām. Otrā viļņa ietekme ir mazāka tādēļ, ka ekonomikas dalībnieki spējuši pielāgoties dzīvei jaunajos apstākļos un piesardzība mazinājusies. Turklāt mūsu ekonomikas struktūra šai krīzei ir samērā izdevīga. Tas komplektā ar labām ražām un pirms-Brexit radīto pieprasījumu pēc kokapstrādes produkcijas pēdējos mēnešos atspoguļojās spēcīgā preču eksportā un tādējādi arī - augstākā ekonomikas noturībā.

Jaunākajā žurnālā